Izcili cilvēki

Biogrāfija

NEKAD NAV DZIMIS

NEKAD NAV MIRIS

TIKAI APCIEMOJIS ŠO PLANĒTU ZEME

NO 1931.G. 11. DECEMBRA LĪDZ 1990.G. 19. JANVĀRIM

Ošo (Bhāgavans Šrī Radžnišs) bija apgaismots Meistars, cilvēks, kurš pasaulē pieteica sevi ar mūsdienu Rietumu sabiedrībai mazliet mulsinošu dziļu skanējumu, kā subjektīvās(iekšējās - uz iekšējo pasauli vērstās) „Austrumu tendences” pasaules zinātnieks. Meistara mācība tika pausta ne tikai vārdos, bet arī caur paša Garīgā Skolotāja dzīves piemēru – ar viņu raksturojošo totalitāti, spontanitāti, mīlestību un dziļu meditatīvo stāvokli.

Ošo ir teicis: „Es palikšu par iedvesmas avotu „saviem cilvēkiem.” Es vēlos, lai viņi paši izaug - kā mīlestība, kam apkārt nevar izaugt neviena baznīca, kā apziņa, kas nav neviena monopols, kā svinēšana, līksmošana un vienmēr svaigas, bērnišķīgas acis… Mana vēsts nav doktrīna, arī ne filozofija. Mana vēsts ir zināma alķīmija, zinātne par transformāciju.”

Ošo mācība nepakļaujas klasifikācijai, tā aptver visu, sākot ar individuāliem dzīves meklējumiem līdz visakūtākajām sociālajām un politiskajām problēmām, ar ko sastopas mūsdienu sabiedrība. Viņa grāmatas nav viņa sarakstītas, tās ir transkripcijas no audio un video ierakstiem, kas veikti viņa uzstāšanās laikā dažādās valstīs 35 gadu laikā.

Dzimis Kučvadā, Madhaija Pradeš, Indijā 1931. gada 11. decembrī, Ošo par saviem vecākiem saka: "Šo pāri es izvēlējos viņu mīlestības, intimitātes, viņu nedalāmības dēļ." Uzaudzis neizmērojamas mīlestības, brīvības un cieņas gaisotnē, Ošo bija intuitīvs un piedzīvojumus alkstošs bērns ar prasmi nokļūt līdz situācijas būtībai. Iepazīstot dzīvi bezbailīgi un intensīvi, viņš uzstāja, ka viss ir jāpārbauda pašam, nevis iepazīstoties ar citu dotajām zināšanām. "Mana bērnība bija zeltīta - ne kā simbols, pilnīgi zeltīta, ne poētiski, bet literāri, faktiski ... Tie gadi bija neaizmirstami."

Ošo vecāki

Kad viņam bija septiņi gadi, vectēvs no mātes puses nomira, ielicis savu roku Ošo klēpī, vērša pajūgā braucot garajā ceļā pie tuvākā ārsta. Tas atstāja lielu iespaidu uz viņa iekšējo pasauli, izraisot vēlmi atrast nemirstīgo cilvēkā. "Es iemācījos daudz tanī klusuma brīdī ..." - viņš vēlāk teica. "Es sāku jaunus meklējumus, jaunu svētceļojumu."

21 gada vecumā Meistars ieguva apgaismību. "Daudzas dzīves es strādāju ar sevi, cīnoties, darot visu iespējamo - un nekas nenotika. Pati cenšanās bija šķērslis... Nav arī tā, ka kāds var sasniegt, nemeklējot. Meklēšana ir nepieciešama, bet pienāk brīdis, kad arī tā ir jāatmet... Un dienā, kad meklēšana apstājās... tas sāka notikt, pacēlās jauna enerģija... Tā nāca no... nenokurienes un no visurienes. Tā bija kokos, klintīs, debesīs, Saulē, gaisā, un es domāju, ka tas viss ir tik tālu.” Pēc apgaismības 1953. gada 21.martā viņš beidza Saugāras universitāti ar izcilību filozofijā. Džabalpūras universitātē deviņus gadus viņš bija profesors.

Vienlaikus viņš ceļoja pa Indiju, lasot lekcijas, vadot diskursus un izaicinot reliģiskos līderus publiskās debatēs un sastopoties ar visdažādākajiem cilvēkiem. Viņš lasīja visu, ko vien varēja atrast, kas varētu paplašināt viņa reliģisko skolu sapratni un mūsdienu cilvēku psiholoģiju.

Pasaulē viņš ir pazīstams ar savu revolucionāro ieguldījumu iekšējās pārveidošanās zinātnē - pieeju meditācijai, kas atzīst mūsdienu dzīves ātro ritmu. Viņa izstrādātās unikālās „aktīvās meditācijas” veidotas, lai vispirms atbrīvotu ķermenī un prātā uzkrājušos stresus - izietu dziļu attīrīšanās procesu, lai tādējādi būtu vieglāk pieredzēt meditācijas bezdomu un atslābinājuma stāvokli.

Visus Ošo darbus caurvij vīzija, kas ietver gan Austrumu pārlaicīgo gudrību, gan Rietumu zinātnes un tehnoloģijas vislielāko potenciālu. Sadarbojoties ar Rietumu psihologiem un balstoties uz senajām tradīcijām, viņš ar ļaudīm, kas nāca pie viņa, dalījās savā vīzijā par Jauno Cilvēku, Zorba Budu - spējīgu gan baudīt Grieķa Zorbas pasaulīgos priekus, gan Gautama Budas kluso mieru.

Pēc sākotnējā darba Indijā Bhāgavanu uzaicināja uz Ameriku, kur tūkstošiem cilvēku no visas pasaules, it sevišķi no ASV un Kanādas, viņa vīziju sāka īstenot dzīvē. Viņi izlēja savu mīlestību neauglīgā zemes gabalā Mudi Rančo (Muddy Ranch), kas vēlāk pārvērtās ziedošā oāzē. Bet Bhāgavana klātbūtne un komūnas panākumi tolaik sadūrās ar spēcīgu pretsparu no politisko un reliģisko iestāžu puses. Kā teic latvieši: "Roka roku mazgā." Milzīgais naids pret Komūnu lika jau pēc 4 gadiem pamest Ameriku, lai dotos Pasaules turnejā. Pret ASV valdības vajāšanām Ošo izturējās ar viņam tik raksturīgo humoru un nesatricināmo godīgumu, izaicinot publiski lielākos inkvizitorus, vienlaikus esot tuvs saviem skolniekiem, kas sekoja viņam, lai kurp viņš arī dotos.

Beidzot Ošo /okeāniskais/, kā viņš sevi dēvēja, atgriezās Pūnā, Indijā, divreiz dienā sniedzot lekcijas un atkal jauna komūna (Internacionālais Meditāciju Centrs) izveidojās ap viņu. Bhāgavāns teica: "Pietiek! Joki ir galā." Pēdējo diskursu laikā viņš pakāpeniski sāka attālināties no publiskām aktivitātēm. Viņa trauslā veselība bieži liedza viņam iespēju pārrunām, un prombūtnes periodi kļuva arvien garāki. Viņš ieviesa jaunu elementu savos diskursos, sākot ikvakara meditācijas (Evening Meditations).

Pēdējos diskursos viņš sniedza savas atbildes un komentārus par dzen sūtrām. Pasliktinoties veselībai, viņš sēdēja Gautāmas Budas auditorijā, kur skanēja meditācijas mūzika, un klusēja... Dažbrīd, attālinājies no apkārt esošā, devās uz savu istabu.

Ošo pameta savu ķermeni 1990. gada 19. janvārī.

Viņa mācība patiesībā ietver sevī daudzas reliģijas, neierobežojoties nevienā no tām. Apburošs runātājs par dzen, taoismu, tibetiešu budismu, kristietību un grieķu filozofiju... un arī produktīvs autors. Pazīstamākie domātāji, par kuriem Bhāgavāns runājis, ir Sokrāts, Pitagors, Kristus, Meistars Ekharts, Muhameds, Gurdžijevs, Krišna, Gautāma, Diogens, Rindzajs, Lao Dzi, Kabīrs, Nanaks, Krišnamurti, par kuriem kopumā ir apmēram 650 lekciju cikli, kas tulkoti un izdoti vairāk nekā 30 valodās, daudz arī video un audio ierakstu

"Visi mani centieni ir sakausēt visas filozofijas sistēmas, sakausēt jūsu prātus, kas ir kļuvuši ledus auksti, sasaluši aizspriedumos, tā, lai jauns siltums apņemtu zemi. To var pārdzīvot, bet nevar izskaidrot. Tas nebūs kā puķe, drīzāk kā aromāts." (Ošo. “Dhammapada: Budas Ceļš”)

„Man nav biogrāfijas.