VIEGLI, TAS IR PAREIZI
Jautājums no auditorijas:
Godātais Ošo, šie Čanga Dzu vārdi: „Viegli - tas ir pareizi. Sāciet pareizi, un jums būs viegli. Turpiniet darīt viegli, un jūs darīsiet pareizi. Pareizais veids, kā darīt lietas viegli, ir aizmirst, kā ir darīt pareizi, un aizmirst, ka darīt ir viegli.” Lūdzu, pastāstiet par to!
Ošo
Čangs Dzu bija unikāls cilvēks, savā ziņā pats unikālākais mistiķis visas cilvēces vēsturē. Viņa unikalitāte ir tajā, ka viņš runā absurdas lietas. Visi viņa dzejoļi un stāsti ir vienkārši absurdi. Un iemesls, kādēļ viņš izvēlējās absurdu savu izteiksmes veidu, ir ļoti svarīgs - prāts ir jāapklusina; ja tam ir kaut kas racionāls, tas nevar apstāties, tas turpina darboties. Jebkas loģisks - un prāts tajā atrod sev barību. Tikai absurds ir tas, kas pēkšņi apstādina prātu, kas prātam nav aptverams. Čanga Dzu stāsti un dzejoļi, viņa runas bija tik absurdas, ka cilvēki vienkārši atstāja viņu, domājot, ka viņš nav pie pilna prāta. Taču tie, kuriem bija drosme palikt ar viņu, atklāja, ka nav vajadzīga nekāda cita meditācija - tikai klausoties vien viņa absurdajos vārdos, prāts pārstāja darboties.
Un to arī nozīmē meditācijas - meditācija nav kas tāds, kas saistīts ar prātu; vairākums Rietumu tulkotāju Austrumu darbiem ir iekrituši šajās lamatās. Viņi pieņem, ka meditācija ir koncentrēšanās. Angļu valodā ir trīs vārdi: ”koncentrēšanās”, „apcere”, „meditācija”. Neviens no tiem nav pat tuvu Austrumu vārdam dhyan, kas Ķīnā kļuvis par čan un Japānā par zen. Tā sakne nāk no sanskrita vārda dhyan. Un būtu ļoti labi, ja jūs saprastu atšķirību. Koncentrējoties jūsu prāts ir fokusēts, sašaurināts, vērsts tikai uz vienu objektu.
Pazīstamā nostāstā par vienu no izcilajiem loka šaušanas meistariem, Ardžunu, ir stāstīts par to, kā viņa Skolotājs Drunačanja pieņēma pēdējo pārbaudījumu no saviem mācekļiem. Viņš iekāra tālu stāvošā kokā beigtu putnu par mērķi. Viņš jautāja vienam no saviem mācekļiem - Dorjotanam: „ Ko Tu redzi?” Un Dorjotana teica: „ Visu. Kokus, sauli, kas lec aiz tiem, putnu, ko tu tur uzkarināji kā mērķi - es redzu visu.” Skolotājs pajautāja citam māceklim. Tas atbildēja: „Es redzu tikai putnu.” Viņš bija vairāk sakoncentrējies kā Dorjotana, jo Dorjotanas prāts ietvēra visu, kas apkārt. Otrais māceklis saka, ka viņš redz tikai putnu. Taču Skolotājs nav apmierināts. Viņš jautā Ardžunam, ko tas redz. Ardžuna atbild: „Tikai putna aci, par ko jūs teicāt, ka tā būs mērķis. Es neredzu neko citu.” Viņa koncentrēšanās bija pat vēl šaurāka. Un loka šāvējiem šāda koncentrēšnaās ir nepieciešama.
Taču meditācija nav kā loka šaušana. Apcere nenozīmē koncentrēties uz kādu vienu objektu, bet gan domāt par šo objektu no visiem iespējamajiem skatu punktiem. Piemēram, kāds apcer mīlestību - ko nozīmē mīlestība. Viņš paliek noteikta domāšanas virziena robežās - domā nevis par konkrētu objektu, bet par konkrētu tēmu. Un vārds „meditācija” visās pasaules valodās, izņemot indiešu, ķīniešu un japāņu, arī rada sajūtu, ka loka šāvējs ir koncentrējies, bet viņam galvenais nav mērķis, mērķa centrs, bet gan tas, kā palaist bultu tā, lai tā ieurbtos mērķa centrā. Viņam galvenais ir trāpīt mērķī. Meditācija, ciktāl tas attiecas uz Rietumu valodām, nozīmē iedziļināties vienā objektā, domāt par tā dziļāko nozīmi. Apcere ir lineāra - Jūs domājat par objektu no visiem iespējamajiem skatu punktiem, prātā plūst domas. Meditācijā domas prātā neplūst. Tā ir līdzīga koncentrēšanās stāvoklim, tikai jums nav loka un bultu. Bultas ir jūsu domas; tās ieurbjas mērķī aizvien dziļāk un dziļāk - nevis virzās gar vienu līniju, nevis virzās pa horizontāli. Bet gan ieurbjas dziļāk.
Rietumu valodās nav neviena vārda, kurā varētu pārtulkot dhyan pilnīgi un adekvāti. Vārds „meditācija” ir izvēlēts, jo nav neviena cita vārda. Taču tā ir nepareiza izvēle. No trim vārdiem tas ir vislabākais, taču dhyan, čan un zen ir pilnīgi cita nozīme- prāts ir apstājies. Koncentrēšanās - prāts ir sašaurinājies. Apcere virzās pa līniju, domājot par konkrētu tēmu. Meditācija - prāts ir koncentrējies, un bultu vietā tas raida domas aizvien dziļāk un dziļāk objektā. Tomēr visi šie procesi ir saistīti ar prāta darbību. Dhyan nozīmē, ka prāts ir atlikts malā, nav koncentrēšanās, nav apceres, nav meditācijas. Tas ir bez-domu stāvoklis, tas ir pilnīgs klusums, pat ne vismazākais domas uzpklaiksnījuma.
Austrumos ir izmēģināts tik daudz metožu, kā pārtraukt prāta pastāvīgo pļāpāšanu, kā apiet prātu, kā to apstādināt, kā pacelties tam pāri. Čangs Dzu ir devis tajā savu unikālo ieguldījumu. Viņš runā ar saviem mācekļiem absurdos. Prāts nespēj tiem sekot. Prātam vajadzīgs kas pamatots, racionāls, loģisks - tas ir prāta teritorijā. Absurds atrodas ārpus prāta teritorijas.
Pastāstīšu Jums kādu notikumu ar Čangu Dzu. Kādu rītu viņš pamodās ar asarām acīs, tik noskumis, tik nospiests, ka viņa mācekļi viņu tādu nekad nebija redzējuši. Noskumis, nomākts, asarām acīs - viņu apgaismotais Skolotājs. Kas noticis? Viņi visi atsteidzās pie viņa un jautāja: “Vai mēs varam kaut kā palīdzēt?” Čangs Dzu atbildēja: “Nedomāju vis.” Viņi teica: “Bet tomēr mēs vēlamies zināt, kāda problēma jūs tā nomoka. Jūs taču stāvat pāri visām problēmām.” Čangs Dzu teica: “Tā bija. Taču pagājušo nakti es redzēju sapni, kas iztraucēja visu manu apgaismību, visu prāta mieru, ko biju sasniedzis, visu meditāciju. Viss, ko biju sasniedzis, ir sagrauts.” Mācekļi jautāja: “Tikai sapnis?” Viņš atbildēja: “Tas nebija tikai sapnis. Tas it kā sadauzīja mani sīkos gabaliņos” Mācekļi teica :” Tomēr, lūdzu, izstāstiet savu sapni!”
Sapnis bija, lūk, kāds - Čangs Dzu nosapņoja, viņš kļuvis par tauriņu. Visi mācekļi sāka smieties, ka Skolotājs bez kāda iemesla tik ļoti noskuma, raudāja, domāja, ka visa apgaismība zudusi. Tas taču bija parasts sapnis, nebija par ko uztraukties. Sapņos cilvēks sevi redz pārvēršamies par daudz ko. Sapnis taču paliek sapnis!
Čangs Dzu teica: “Es to sarotu, sapnis paliek sapnis. Bet problēma ir tajā, ka es uztraucos par to, kas es patiesībā esmu. Ja Čangs Dzu savā sapnī spēj redzēt, ka viņš ir kļuvis par tauriņu, tad tauriņš spēj nosapņot, ka tas ir kļuvis par Čangu Dzu. Un tagad es nesaprotu, kas es esmu - Čangs Dzu vai tauriņš? Jūs nevarat izslēgt iespēju, ka tauriņš, kas nolaidies nosnausties uz rožukrūma, sapņo, ka kļuvis par Čangu Dzu. Kas tam varētu traucēt to sapņot? Un jautājums ir - vai es esmu Čangs Dzu nomodā, vai tauriņš, kas sapņo, ka ir Čangs Dzu?”
Mācekļi nezināja, ko teikt. Šis cilvēks visu laiku atrada šādas absurdas lietas. Miljoniem cilvēku miljoniem gadu bija sapņojuši, taču nevienam nebija ienācis prātā šāds jautājums. Jūs esat sapņojuši, taču vai jūs kādreiz sev esat uzdevuši šādu jautājumu – kad jūs pamostaties, varbūt tas īstenībā ir jauna sapņa sākums? Kādēļ jūs esat tik pārliecināti, ka nesapņojat? Sapnī jūs taču bijāt tik pārliecināts, ka esat tauriņš; tagad esat pilnībā pārliecināts, ka esat Čangs Dzu. Starp šīm divām pārliecībām nav atšķirības. Taču īstenībā, kad Jūs esat nomodā, rodas iespēja rasties aizdomām. Jūs varat šaubīties. Bet, kad sapņojat, nav nekādu šaubu, nav aizdomu, nav jautājumu. Jūs vienkārši esat tauriņš.
Čangs Dzu teica:” Sēdieties un meditējiet par to, un atrodiet atbildi - kas es esmu?” Mācekļi paskatījās cits uz citu - kā meditēt par to, kā par to domāt, ja par to nav iespējams domāt, ja tas nav prātam aptverams? Viņa tuvākais māceklis, Li Dzu, bija aigājis uz tuvāko ciemu. Viņš atgriežas un redz dīvainu skatu - Čangs Dzu sēž uz gultas, asarām acīs; visi mācekļi aizvērtām acīm apkārt, un viņu prāti ir pilnīgi apstājušies. Ko prāts var pateikt par to? Jautājums taču ir absurds.

Li Dzu jautāja vienam no mācekļiem, kas sēdēja tuvāk durvīm: “Kas noticis? Laikam kaut kas nopietns. Nekad neesmu jūs redzējis tik nopietnus. Un kādēļ mūsu Skolotājs raud? Vai kāds nomiris?” Māceklis atbildēja: “Neviens nav nomiris, nekas slikts nav noticis; Skolotājs izdomājis jaunu absurdu. Viņš atkal mūs moka, un neko citu. Tagad mums par absurdu ir jāmeditē!” Un māceklis izstāstīja Li Dzu, kas par lietu. Li Dzu teica:” Neuztraucies! Meditējiet, es būšu atpakaļ.”
Viņš izgāja ārā, atgriezās ar spaini ledusauksta ūdens un uzgāza to Čangam Dzu. Un Čangs Dzu smejoties teica: “ Būtu tu atnācis agrāk, būtu visiem šiem muļķiem to aiztaupījis; viņi izskatās tik nopietni, it kā patiešām domātu! Un tu būtu aiztaupījis man asaras. Pagaidi, nelej vairāk, ūdens ir pārāk auksts!” Li Dzu jautāja: “Tagad jūsu problēma ir atrisināta, vai ne? Čangs Dzu atbildēja: “Ir atrisināta. Tu būsi mans pēctecis.”
Tas nav jautājums, ko var atrisināt ar prāta palīdzību. Prāts ir pilnīgi nespējīgs to izdarīt. Un ir simtiem stāstu par Čangu Dzu, un viņš noteikti bija ģēnijs, lai arī savādnieks, jo pat izdomāt šādus stātsus nav viegli. Taču viņa mācība bija ļoti vienkārša. Un visi tie, kuri palika ar viņu, saniedza apgaismību. Tas notiek ļoti reti. Viņš pārspēja pat savu Skolotāju, kura daži mācekļi sasniedza apgaismību, taču vairākums tā arī palika savā tumsībā. Viņš pārspēja Gautamu Budu - daži no Budas mācekļiem sasniedza apgaismību, taču tikai neliela daļa no viņiem, jo viņam bija tūkstošiem mācekļu, bet ne vairāk par duci sasniedza apgaismību.
Čangam Dzu ir īpaša vieta misticisma vēsturē - visi viņa mācekļi sasniedza apgaismību. Viņš vienkārši nelika mācekli mierā, kamēr tas nesasniedza apgaismību. Viņš tik ļoti nelika mācekļus mierā, ka beigās viņi nolēma, ka labāk būs sasniegt apgaismību. Jaunas mocības katru dienu; vienīgais veids, kā paglābt sevi, ir sasniegt apgaismību.
Taču viņa metode bija ļoti vienkārša. Un šajos viņa vārdos apkopotā veidā izteikta visa viņa pieeja. Neviens nekad nebija uzdrošinājies to pateikt. Tieši otrādi, cilvēki padara pareizas lietas pēc iespējas sarežģītākas. Jums, kuri visi ir uzauguši dažādu tradīciju iespaidā, sliktais ir vienkāršs, un labais, pareizais ir izdarāms ar lielām pūlēm. Tam nepieciešams treniņš, tam nepieciešama disciplīna, nepieciešams kaut ko apspiest, tādēļ no visa ir jāatsakās, tādēļ ir jaatsakās no baudām. Meli ir viegli, patiesība ir grūta - tāds ir visur sastopamais uzskats.
Taču Čangs Dzu noteikti bija cilvēks ar neizmērojami dziļu sapratni. Viņš saka: “Viegli ir pareizi.” Tad kādēļ cilvēki ir padarījuši pareizo par grūtu? Visi jūsu svētie ir padarījuši pareizo par grūtu. Tam ir psiholoģisks pamats, Tikai sarežģītas lietas šķiet pievilcīgas jūsu ego. Jo grūtāks ir uzdevums, jo lielāks izaicinājums tas ir priekš ego.
Iekarot Everestu bija grūti. Simtiem cilvēku ir gājuši bojā, pirms Edmunds Hilerijs iekaroja virsotni. Cilvēki to bija centušies paveikt gadsimtiem ilgi, un, kad Edmunds Hilerijs sasniedza virsotni, tur nekā nebija. Pašā virsotnē nav vietas. Tur var stāvēt tikai viens cilvēks. Viņam jautāja: “Kādēļ jūs to darījāt, ļoti labi zinot, ka pēdējo simt gadu laikā simtiem cilvēku zaudējuši dzīvību un pat viņu ķermeņi tā arī nav atrasti? Kādēļ jūs centāties paveikt šo bīstamo uzdevumu?” Viņš atbildēja:” Man bija jāpamēģina. Tas bija izaicinājums manam ego. Es esmu alpīnists. Man patīk kāpt kalnos. Un tas bija pazemojoši, ka ir Everests, kurā neviens nav spējis uzkāpt. Runa nav par to, lai kaut ko tur atrastu; es vienkārši jūtos tik ļoti laimīgs!” Kas ir šī laime? Jūs taču neko neesat atklājis. Jūs esat laimīgs tādēļ, ka jūsu ego ir izkristalizējies. Jūs esat pirmais cilvēks vēsturē, kurš uzkāpis Everestā. Tagad neviens nevar aizņemt jūsu vietu. Jebkurš, kurs uzkāps tajā, būs tikai otrais vai trešais, bet jūs esat iekļuvis vēsturē. Jūs esat pirmais. Jūs neesat neko atklājis, bet esat izdarījis ko tādu, kas ļoti patīk jūsu ego.
Varbūt Edmunds Hilerijs pats to neapzinājās. Visas reliģijas padara pareizo par sarežģītu, jo sarežģītais piesaista - piesaista ego. Taču ego nav patiesība. Ego nav pareizi. Vai Jūs redzat dilemmu - ka ego piesaista tikai grūtais? Ja vēlaties kļūt par svēto, jums jāpadara pareizais, patiesība, jūsu mācība par ļoti grūtu. Jo grūtāk ir, jo vairāk ego tiek piesaistīts, pievilkts kā ar magnētu. Taču ego - tas nav labi, tā ir vissliktākā lieta, kas var notikt ar cilvēku. Un tas nevar jums sniegt labo, patiesību. Grūtības var padarīt jūsu ego tikai stiprāku.
Čangs Dzu saka vienkāršus vārdus, visvienkāršākos: “Viegli, tas ir pareizi”. Jo ego nepiesaista tas, kas ir viegli. Ja jūs darāt kaut ko vieglu, ego sāk mirt. Un, kad no ego nekas nav palicis pāri, jūs esat nonācis pie sava īstā “es”, pie patiesības. Viegli nozīmē neitrāli. Jūs to varat paveikt bez jebkādām pūlēm. “Viegli, tas ir pareizi” - nozīmē “neitrāli, tas ir pareizi” Bez pūlēm - tas ir pareizi. Bez ego - tas ir pareizi.
“Sāciet pareizi - un jums būs viegli; sāciet viegli - un tas būs pareizi”- tās vienkārši ir vienas monētas divas puses. Ja sākt dzīvot pareizi - tas jums ir grūti, tad atcerieties- šāds dzīvesvedis nemaz nav pareizs. Ja dzīvojat pareizi, jūsu dzīve kļūst arvien vieglāka, Jūs aizvien vairāk atslābināties, peldat pa straumi. Peldēt pret straumi ir grūti, bet peldēt pa straumi - ir viegli. Tādēļ izvēlieties dzīvē vieglākās lietas, visdabiskākās, un tas būs pareizi. Vai arī, ja vēlaties sākt no otras puses, atcerieties par kritēriju tam, kas ir pareizi, tam jārada jūsos vieglumu, atslābumu.
“Turpiniet darīt viegli, un jūs darīsiet pareizi.” Ne uz mirkli neaizmirsties, ka grūtības baro ego, un ego ir traucēklis, kas padara jūs aklu un kurlu, kas neļauj jūsu sirdij atvērties, padara par neiespējamu mīlēt, dejot, dziedāt. Turpiniet viegli, un visai jūsu dzīvei jābūt vieglai. Tad jūs neveidosiet ego; jūs būsiet dabiska, parasta būtne.
Čangam Dzu un arī man parastais ir visneparastākais. Cilvēki, kuri cenšas būt neparasti, ir trāpījuši garām. Vienkārši esiet parasts, vienkārši neesiet nekas īpašs. Taču visa jūsu audzināšnaa ir tik samaitājoša. Tā samaitā jūs. Tā saka, ka dzīvot viegli - nozīmē būt sliņķim. Būt parastam - tas ir pazemojoši. Nemēģināt iegūt varu, prestižu, cieņu - nozīmē dzīvot bezjēdzīgu dzīvi. Tas viss ir iedzīts jūsu prātā. Čangs Dzu ar šiem vienkāršajiem vārdiem sagrauj visu, ko jūsos veidojuši citi. “Turpiniet darīt viegli, un jūs darīsiet pareizi.” Nekad, ne uz mirkli neļaujiet grūtībām sevi piesaistīt. Tas padarīs jūs par kaut ko - par premjerministru, prezidentu, - taču tās nepadarīs jūs dievišķu. Viegli - tas ir dievišķi.
Esmu dzirdējis par amerikāni - ļoti bagātu cilvēku. Viņam bija viss, ko pasaule spēj sniegt. Un visu savu dzīvi viņš centās sasniegt virsotni, un visbeidzot viņam tas izdevās, un tad viņš sajutās kā muļķis, jo virsotnē nekā nebija. Ja Edmunds Hilerijs bija pietiekami inteliģents, arī viņam bija jājūtas kā muļķim, kad viņš stāvēja Everesta virsotnē - tad kādēļ viņš bija centies? Astronauts, kurš izkāpa uz Mēness, droši vien jutās ļoti muļķīgi, jo nebija neviena, kas redzētu, kā viņš to paveic.
Šis bagātais amerikānis bija nonācis virsotnē, ja runa ir par naudu, un nopircis par naudu visu, un tagad jutās muļķīgi - kāda tam visam ir jēga? Iekšienē viņš bija tukšs. Viņam nebija laika, lai iekšēji augtu, nebija pat laika, lai iepazītu sevi. Viņš pameta visu savu bagātību un devās uz Austrumiem, lai atrastu patiesību. Jo viņa dzīve gandrīz bija beigusies. Zilonis jau bija aizgājis, bija redzama vairs tikai aste. Bet kaut ko vēl bija iespējams darīt, viņam vēl bija atlikušas dažas dienas. Viņš steidzās no viena skolotāja pie otra, taču neviens nespēja sniegt atbildi, kas apmierinātu viņu. Jo viss, ko viņi teica, bija tikai vēl viena ilūzija priekš viņa ego. Un viņam ilūzijas bija ļoti labi pazīstamas. Nav atšķirības, vai jūs uzkrājat naudu, vai labus darbus, vai kļūstat par cienījamu cilvēku savas dzīves laikā vai pēc jūsu nāves - nav atšķirības, tas būtībā ir viens un tas pats. Vai kļūstat par slavenību, kas pazīstama visā pasaulē, vai arī par visā pasaulē pielūgtu svēto - nav atšķirības. Abos gadījumos tas ir jūsu ego.
Un visi skolotāji stāstīja viņam par sarežģītu mācību un stingru disciplīnu, kas esot ceļš uz patiesības atrašanu. Un visi viņi teica, ka tas varbūt nebūs iespējams šajā dzīvē, ka ceļš ir ilgs, ka mērķis ir kā tāla zvaigsne. Taču neviens nespēja viņu maldināt - viņš jau zināja, ka ir muļķīgi censties kļūt par kaut kādā veidā īpašu cilvēku. Visbeidzot viņš izdzirdēja par kādu svēto, kas dzīvojot Himalajos. Un cilvēki teica, ka, ja šis svētais nespēs sniegt atbildi, kas viņu apmierinātu, tad neviens to nespēs; tad viņš var pārtraukt meklējumus.
Un tā, noguris, nogājis daudzas jūdzes, amerikānis beidzot atrada veco vīru. Viņš bija priecīgs viņu redzēt, bet tomēr jutās noskumis. Pirms viņš paspēja kaut ko pateikt, vecais vīrs jautāja: “Vai Tu esi amerikānis?” Amerikānis atbildēja: “Jā.” Vecais vīrs teica: “Ļoti labi! Vai Tev ir amerikāņu cigaretes?” Amerikānis noteica:” Ak, dievs, kur esmu nonācis! Esmu taču nācis meklēt patiesību!”, un izņēma cigaretes; vecais vīrs aizsmēķēja. Amerikānis teica: ”Jūs man pat nepajautājāt, kādēļ esmu mērojis ceļu šurp, noguris un izsalcis.” Vecais vīrs atbildēja: “Tas nav svarīgi.” Amerikānis teica: “Es taču esmu nācis atrast patiesību!” “Patiesību? Dari, lūk, ko: dodies atpakaļ. Un nākamajā reizē, kad ieradīsies, paņem līdzi daudz amerikāņu cigarešu, jo šeit ir ļoti grūti dabūt cigaretes. Es skatos uz dzīvi viegli; es nepielieku nekādas pūles, cilvēki paši pie manis nāk. Taču man patīk vislabākās cigaretes. Indieši nes man sliktas.” “Bet kā tad ar maniem meklējumiem?” - “Taviem meklējumiem? Tā būs tava disciplīna: dodies atpakaļ. Dabū pēc iespējas vairāk cigarešu, un atgriezies; tad varēsi palikt ar mani.” Amerikānis jautāja:” Vai jāseko kādai mācībai?” Vecais vīrs teica: “Es esmu visparastākais cilvēks. Nekādas mācības, nekādas reliģijas, nekādas filozofijas. Man tikai patīk smēķēt. Tu atgriezies šurp, un pamazām arī paliksi tikpat vienkāršs cilvēks kā es.”
Un es saku jums, ka būt parastiem cilvēkiem, bez izlikšanās par to, kas neesat - tas ir pareizi. Un, kad amerikānis gatavojās doties atpakaļ, vecais vīrs teica: “Paklau, vismaz atstāj savu pulksteni, jo man nav pulksteņa, tādēļ nezinu, cik ir laiks; un jebkurā gadījumā tu taču atgriezīsies, vari paņemt līdzi vēl vienu pulksteni.”

Čangam Dzu būtu paticis šis vecais vīrs. “Viegli - tas ir pareizi. Sāciet pareizi, un jums būs viegli.” Un tam arī ir jābūt kritērijam - ja jūtat grūtības, spriedzi, tas, ko esat uzsācis, nav pareizi. Turpiniet viegli, un tas būs pareizi.
Un pēdējie vārdi ir kas tāds, ko nekad nevajadzētu aizmirst: “Pareizais veids, kā darīt lietas viegli, ir aizmirst, kā ir darīt pareizi.” Jo pat visu laiku atcerēties, kas ir pareizi, nozīmē, ka vairs nav viegli. “Pareizais veids, kā darīt lietas viegli. Ir aizmirst, kā ir darīt pareizi, un aizmirst, ka darīt ir viegli.” Kādēļ jāatceras par to visu? Atslābinieties tiktāl, ka kļūstat dabisks kā koki vai putni. Starp putniem jūs neatradīsiet svētos vai grēciniekus. Jūs neatradīsiet koku, kas dara labus darbus un kādu citu, kas grēko. Viss ir viegli - tik viegli, ka jums nav vajadzības to atcerēties.
Es piekrītu Čangam Dzu, piekrītu absolūti, bez iebildumiem, pilnīgi. Es ļoti vēlētos iepazīties ar Čangu Dzu. Ja man būtu dota iespēja iepazīties tikai ar vienu mistiķi no visiem, kuri bijuši cilvēces vēsturē, es vēlētos iepazīties ar Čangu Dzu. Esmu nosaucis šo auditoriju viņa vārdā. Viņu ļoti pārprata. Ir skaidrs, kādēļ - jo viņš grāva visu priesteru, pāvestu, imāmu, šankračarju sludinātās mācības. Viņš grāva baušļus par to, kas ir pareizi, un grāva tos tik viegli! Viņš bija viens no visdabiskākajiem cilvēkiem, kādus redzējusi pasaule. Viņš nav izveidojis nekādu mācību, nekādu doktrīnu, nekādu katķismu. Viņš tikai izgudroja vienu lietu: ja jūs spējat būt dabisks un parasts - kā koki vai putni - jūs uzziedēsiet. Jums būs spārni, ar kuriem uzlidot plašajās debesīs. Jums nav jābūt svētajiem. Svētie ir ļoti saspringuši, kā grēcinieki. Pazīstu gan svētos, gan grēciniekus. Ja ir izvēle, labāk pavadu laiku ar grēcinieku, nevis svēto sabiedrībā. Svētie ir vissliktākā sabiedrība, jo viņu acis ir pilnas ar spriedumiem par visu - jums jādara tas, un jums jādara šis. Un viņi sāk dominēt pār jums, nosodīt jūs, pazemot jūs, apvainot jūs, jo tas, ko viņi dara, ir pareizi, un viss, ko darāt jūs, ir nepareizi. Viņi tik ļoti saindē jūsu dabu; ja jāatrod īstie noziedznieki, tos atradīs starp jūsu svētajiem, nevis starp jūsu grēciniekiem. Grēcinieki nav nodarījuši nevienam īpaši lielu ļaunumu.
Esmu apciemojis cietumus, ticies ar noziedzniekiem, un biju pārsteigts, ka viņi ir visnevainīgākie cilvēki. Un tādēļ, ka viņi ir visnevainīgākie, viņus arī noķēra. Viltīgie pastrādā daudz lielākus noziegumus, taču viņu nenoķer. Katrā likumā ir nepilnības, kas ļauj izvairīties no atbildības. Viltīgie atrod šīs nepilnības. Nevainīgos noķer, jo viņi nav tik viltīgi. Tas ir patiesi savādi, ka Amerika mani bez jebkāda iemesla ieslodzīja cietumā. Un tādēļ, ka viņiem nebija nekāda iemesla un pamata turēt mani cietumā, viņi centās mani noturēt ieslodzījumā pēc iespējas ilgāku laiku pirms tiesas. Un, kad sākās tiesa, viņiem nebija nekādu pierādījumu ne par ko. Bet pirms tiesas viņi turēja mani ieslodzījumā 12 dienas.
Tomēr, zināt, tā bija laba pieredze. Līdz tam biju pazinis noziedzniekus, cietumniekus, taču tikai kā apmeklētājs, un šī bija pilnīgi citāda pieredze - būt vienam no viņiem. Un ir pārsteidzoši, ka mani pārcēla no viena cietuma un otru, tikai lai pazemotu; kopā šajās 12 dienās biju piecos cietumos. Taču tā man bija laba pieredze. Visi cietumnieki šajos cietumos mani uzņēma laipni. Viņi māja ar rokām no savām aizrestotajām kamerām un sauca: “ Bhagvan, neutraucies! Patiesība vienmēr uzvar.” Un viņi man rādīja uzvaras zīmi gan tad, kad ierados cietumā, gan, kad mani no turienes veda prom. Viņi sūtīja man zīmītes, ka viņi mīl mani, ka viņi nepazīst mani, bet ir redzējuši mani uzstājamies televīzijā, un zina, ka neesmu vainīgs.
Ieskatoties viņu acīs un skatoties apsargu un policistu acīs, varēja redzēt atšķirību - kuri ir īstie noziedznieki. Uzraugi, tiesneši - viņi bija īstie noziedznieki. Jūs to varētu redzēt viņu acīs, viņu sejās. Lai mani spīdzinātu, viņi atteicās dot man veģetāru ēdienu, jo viņu cietumos nekad neesot bijis neviens veģetārietis un veģētārie ēdieni netiekot gatavoti. Un, kad ieslodzītie dzirdēja par to, viņi sāka nest man augļus, riekstus, pienu, ko viņiem sūtīja no mājām. Viņi teica: “ Bhagvan, ņem! Mēs varam ēst arī ēdienu ar gaļu, bet mūs sāpina tas, ka tu esi izsalcis, un mēs neko nevaram darīt. Mana kamera bija pilna ar augļiem, un es viņiem teicu, ka es nespēju apēst tik daudz augļu un izdzert tik daudz piena, taču viņi teica: “Neatņem mums šo iespēju. Tu šeit nebūsi ilgi; rīt tevi atkal pārvedīs.” Un viņi nesa manas fotogrāfijas, izgrieztas no avīzēm, lai es iedotu viņiem autogrāfu, jo tas būs viņiem par piemiņu, ka dienu vai divas ir bijuši ar mani.
Mēs dzīvojam ļoti savādā pasaulē, kur noziedznieki ir pie varas. Jo, izņemot noziedzniekus, kurš gan alkst varas? Īsts cilvēks vēlas mieru, vēlas mīlestību, vēlas būt vienatnē, vēlas brīvību, vēlas būt tāds, kāds viņš ir. Pati ideja dominēt pār citiem ir noziedzīga. Čangam Dzu bija taisnība, sakot - ja jūs jūtat jebkādu spriedzi, tad atcerieties, ka tas, ko jūs darāt - lai kas tas būtu - nav pareizi. Un viņš ir vienīgais cilvēks, kas ir devis tik brīnišķīgu kritēriju: Viegli - tas ir pareizi. Sāciet pareizi, un jums būs viegli. Turpiniet darīt viegli, un jūs darīsiet pareizi. Pareizais veids, kā darīt lietas viegli, ir aizmirst, kā ir darīt pareizi, un aizmirst, ka darīt ir viegli.”
Atslābinieties neesamībā. Un tas ir arī mans vēstījums maniem sanjasiniem: esiet dabisks! Jums nav jābūt kristietim, jums nav jābūt hinduistam, jums nav jābūt musulmanim. Visas šīs ticības ir veids, kā radīt sarežģījumus. Jums jābūt vienkārši dabiskam, kā koki un putni, un dzīvnieki. Kļūstiet par šī atslābinājušās Visuma daļu. Par tik atslābinājušos, ka aizmirstat visu par vieglumu, par pareizību. Man tas nozīmē apgaismību.”

Izmantotie avoti:
DVD „ Easy is right”