Deva Premala & Mitens
„ Kad jūs klausāties Devas un Mitena mūzikā, sakrālā telpa, kas atrodas aiz prāta, parādās dabiski, bez piepūles. Tīra maģija.”
/Ekharts Tolle/
Deva Premala un Mitens satikās Indijā 1990. gadā un uzsāka mīlestības un jaunrades ceļojumu, kas ir aizvedis viņu iedvesmojošo dziesmu, mantru un meditāciju kokteili vispasaules auditorijai. Viņi ir izlaiduši virkni pieprasītuCD aptuveni miljons eksemplāru visā pasaulē, un viņu koncerti un ekstātiskās skandēšanas darbnīcas ir saņēmušas brāzmainas atsauksmes viscaur Eiropā, Austrālijā, Dienvidamerikā, Kanādā, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs.
Viņu mūzika pārsniedz visas ierastās mūzikas robežas, ar faniem, tostarp roka ikonu Šēru, kas piedalījusies Devas populārākajos skandējumos, the Gayatri Mantrā, viņas Farewell koncerta tūrē; pasaulē atpazīstams rakstnieks un motivācijas treneris Tonijs Robins (Tony Robbin), un pat Viņa Svētība Dalai Lama, pēc Devas un Mitena dziesmu noklausīšanās privātā auditorijā, iesaukušies: „Skaista mūzika, skaista...!” Visvairāk pārdoto grāmatu autors Ekharts Tolle atzīmē:
Vācijā dzimusī Deva Premala ir klasiski audzināta mūziķe, kura augusi, dziedot mantras kā pirmsmiega dziesmas. Viņas māte spēlēja vijoli da gamba un viņas tēvs bija mākslinieks, garīgā ceļa – tostarp dzen un jogas cienītājs. Viņš pats apguvis sanskritu un, kā Deva atzīmē: „Kad mana māte bija stāvoklī ar mani, viņi sagaidīja mani ar Gayatri mantru, to skandējot arī visas mammas grūtniecības laikā.”
„Man augot, mēs turpinājām kopā skandēt Gayatri Mantru ik dienu pirms miega. Es pat nezināju, ko es dziedu... un kāpēc. Es to darīju tikai tāpēc, ka man tā bija teikts darīt.
Pusaudzes vecumā viņa pameta klasiskās mūzikas - vijoles, klavierspēles, kā arī vokālās nodarbības un mantras praksi, un sāka gūt pati savu pieredzi. 11 gadu vecumā Devas meklējumi aizveda viņu līdz kļūšanai par apgaismotā mistiķa Ošo skolnieci, un vēlāk viņa devās uz āšramu Indijā, kur uzsāka ķermeņa un šiatsu un kraino - sakrālās terapijas studijas.
Vieta, kur viņa un Mitens iepazinās, bija Ošo āšrams.
“Lai gan man bija 20 gadi un viņš bija 42 gadus vecs, mūsu sirdis nekavējoties savienojās,” viņa stāsta. “Es zināju, ka viņš ir viens no Ošo mūziķiem, bet tas arī bija viss, ko es zināju, neņemot vērā faktu, ka es jutos labi vienmēr, kad mēs bijām kopā. Mēs daudz smējāmies... un to darām vēl joprojām. Viņš raksta visskaistākās dziesmas, dažas no kurām es zināju no āšrama svinībām. “
Mitens piedzima Londonā un auga 60. gadu noskaņās.
“Šajā laikā Anglijā bija dzīva rokenrola mūzika un Bītlu skanējums,” viņš atsauc atmiņā.” Lai kur tu ietu, tas bija visur. Tas bija nevainības laiks, tas bija laiks, kad tu varēji sajust to, ka dzīvei nav robežu.”
70. un 80. gados viņš centās nodibināt veiksmīgu dziedātāja un dziesmu autora karjeru, dodoties tūrēs ar tādām grupām kā “ Fleetwood Mac”, “Lou Redd” un “Ry Cooder”. Šajā laikā viņš izdeva divus labi pirktus albumus. Šis laiks viņa dzīvē bija aizraujošs, bet nespēja sniegt piepildījumu.
“Man bija pāris vienošanās par albumiem, un es biju sācis rakstīt mūziku citiem cilvēkiem, tad radio un Televīzijas darbam, un, galu galā, es atskārtu, ka man ir 30 neatbildēti jautājumi - es meklēju ko daudz nozīmīgāku savā dzīvē par ierasto seksa, narkotiku un rokenrola diētu.”
Mitens pameta visu, kas viņam bija pazīstams, pat pārdeva savas ģitāras, un, atklājis Ošo, pēc tam, kad kāds draugs viņam iedeva grāmatu par dzen, atmeta savu karjeru un sāka dzīvi kā meditāciju kopienas loceklis. Šeit viņš atklāja jaunu pieeju mūzikai.
“Tas bija pārsteidzošs atklājums. Es nebiju sagatavots mūzikas dziedinošajam spēkam, kas radās Ošo tuvumā. Tas manī radīja jaunu izpratni par to, kas tad ir sakrālā mūzika - pat ja tā bija Rietumu stilā, tai vēl joprojām bija vispacilājošākā un garīgākā būtība, jo īpaši “Mūzikas grupām” un sūfiju dejām. Es biju pieķēries sūfiju dejām un nekad nepalaidu iespēju tajās piedalīties. Visa šī mūzika, kopā ar sabiedrisko integrāciju, dziļām savstarpējām attiecībām un Ošo diskursiem un meditācijām izdziedināja mani no visām tām rētām, kuras es biju guvis līdz ar savu mūziku un dzīvi kopumā. “
Līdz ar 1990. gadu, kad viņš un Deva iepazinās, viņš vadīja mūzikas departamentu tūkstoš cilvēku auditorijai, kas apmeklēja vakara meditācijas āšramā Indijā, un visbeidzot uzaicināja pievienoties arī Devu. Vēlāk viņi sāka piedāvāt vokālās darbnīcas un koncertus Eiropā. Deva atceras: “Šajā ziņā es spēlēju atbalstītājas lomu, dziedot otrajā balsī, spēlējot taustiņus un asistējot darbnīcās. Es biju ļoti kautrīga, lai dziedātu viena, bet, Mitena mudināta, es kļuvu pārliecinātāka un, galu galā, atklāju savas balss potenciālu. Vienu dienu es dzirdēju, ka mani draugi no Anglijas izpilda Gayatri mantru. Tā bija atšķirīga versija no tās, ar kuru es uzaugu, un, zinot šo tekstu ļoti labi, es biju aizkustināta un satraukta par to, ko dzirdēju. Es sajutos atkal savienota. Šajā mirklī es, kā vēl nekad, spēju sajust šīs mantras spēku, tā atstāja spēcīgu ietekmi uz mani, un tajā bija tāds svētums. Mēs sākām to atskaņot savos koncertos. Beidzot es biju atradusi savu dziesmu! Es biju atradusi kaut ko, ko jutu kā “savu”. Ar to es jutos kā mājās, un es vēroju, kā tā nakti pēc nakts aizkustina cilvēkus. Es sāku meklēt vairāk mantras, un, pirms es to atskārtu, man jau bija pietiekami daudz mantru savam pirmajam albumam! Mēs to ierakstījām manas mammas dzīvoklī - tajā pašā, kur es piedzimu, tajā pašā, kur Gayatri Mantra tika skandēta pirms daudziem gadiem. Mūsu plāns bija radīt albumu cilvēkiem, kuri apmeklē mūsu darbnīcas. Mēs tam devām nosaukumu “Esence” (“The Essence”). Tas, kā mēs to sasniedzām, pārsniedza mūsu kvēlākos sapņus. Drīz mēs saņēmām pasūtījumu kaudzes un nepārtraukti papildinājām savus krājumus.” “Esence” drīz sasniedza pasaules mēroga Jaunās Paaudzes un Alternatīvās mūzikas topus, un Deva un Mitens kļuva par “planētas čigāniem”, ienesot antīko mantru dziedinošo spēku 21. gadsimtā. Viņu koncerti un darbnīcas ir kas daudz vairāk par mūziku - tie ir aicinājumi dalīties dziļas meditācijas mirkļos.
Kā Deva teic:
“Bez klusuma, kas seko skandēšanai, jūs saņemat tikai pusi stāsta. Tas ir gluži kā laba stāsta kulminācijas punkts. Klusums ir šeit, jo tas eksistē mūzikā. Tam tikai ir jābūt atklātam un atpazīstamam. Un tas ir tik viegli - saskatīt klusumu mūzikā... un tas ir tas, kas mūs dziedina… ja mēs ļaujam tam tur būt. Tas patiesi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs ar Mitenu dziedam - lai peldētos Klusumā. Tā ir mūsu pārtika. Tas ir tas, kas notur mūs uz ceļa. Man nav nekā vērtīgāka par dziedāšanu kopā ar auditoriju, ekstātiskā svētlaimē, un tad, iesoļot dziļā klusumā, ko atnes mantra... tik dziļā, ka aizvērtām acīm jūs patiesi jūtat, ka šeit nav “neviena”.. visas personības izšķīst sīkā sakrālā mirklī.”
GAYATRI MANTRA
OM BHUR BHUVAH
TAT SAVITUR VARENYAM,
BHARGO DEVASYA DHIMAHI;
DHIYO YONAH PRACHODAYAT
Caur parādīšanos, aiziešanu un dzīves līdzsvaru
Patiesā daba, kura izgaismoEsamību,
Svētīta,
Lai katrs sasniedz ar smalku prātu
Apgaismības krāšņumu.
Šī ir vissenākā no cilvēcei pazīstamajām mantrām. Tā man ir īpaši dārga, jo man deviņus mēnešus atrodoties mātes miesās, mans tēvs to man dziedāja. Pēc manas piedzimšanas mēs turpinājām to dziedāt katru dienu turpmākos desmit gadus no vietas, kas padarīja to par nenovērtējamu manas dzīves sastāvdaļu... tagad es pat nespēju atminēties, kā un kāpēc es pārtraucu to dziedāt - iespējams, tas bija pusaudžu vecumam raksturīgā kareivīguma dēļ.
Gayatri Mantra apbrīnojami skaistā versijā atkal atgriezās manā dzīvē daudz vēlāk, kad to izpildīja mani Londonas draugi - Samešem un Tarišei. Tad es skaidri apjautu, ka tagad esmu to atklājusi pati sev un nevis vienkārši pieņēmusi mantojumā no vecākiem.
Es sāku to izpildīt koncertos, kur uzstājos kopā ar savu partneri Mitenu. Līdz pat šai dienai mūs turpina sajūsmināt to cilvēku daudzums, kuri saka, ka šī mūzika viņus ir aizkustinājusi, lūdzot pārrakstīt mantras vārdus. Mana sirds uzplaukst no domas, ka es varu padalīties šajā brīnumā ar savu auditoriju.
Saka, ka Gayatri Mantra attīra gan klausītāju, gan arī izpildītāju. Tā, bez šaubām, ir mana pieredze, un es jūtu šo Dievišķo svētību ik reizi, kad to dziedu.
Deva Premala
2010 © Idejas autore – Lidija Silneva
Dizains —