Mācība

Amma ir pašaizliedzības piemērs – viņas dzīve ir veltīta kalpošanai citiem, tā izpaužot savu neizmērojamo mīlestību. Viņa ir iedvesmojusi miljoniem cilvēku visā pasaulē praktizēt savu mācību, atvērt sirdis, lai piedzīvotu Dievu kā iekšējo dievišķās mīlestības esamību. Amma uzsver, ka katra cilvēka pienākums ir apzināt savu patieso ES jeb izzināt – kas mēs patiesībā esam. Ja viņai jautā par viņas reliģisko piederību, viņa atbild: " Mana reliģija ir mīlestība un kalpošana".

   Ammas mācība sākās jau kopš viņas piedzimšanas. Viņa ienāca šai pasaulē klusēdama – dievišķīgi. Personiskais piemērs vienmēr ir bijis Ammas mācība. Visa viņas dzīve ir – viņas mācība.

 Ja mēs uzmanīgi paraudzīsimies uz Ammu, redzēsim visu dievišķo īpašību iemiesojumu, ar kurām viņa pastāvīgi iedvesmo mūs augt. Ja jūs vēlaties apzināties, kas ir uzticība, uzmanīgi palūkojieties uz viņas asarām, kas rit pār tās vaigiem dhadžanova laikā (Dievam veltīto dziesmu laikā). Ja gribat pamācīties nesavtību un pašaizliedzīgu kalpošanu pasaulei, pasēdiet blakus viņai, kad tā apskauj 12000 vai vairāk cilvēku dienā. Ja jums ir jautājumi par sadhane (garīgo praksi), iedomājieties viņas agrīnos gadus jūras krastā, kad viņa nekustīgi sēdēja meditācijā, pilnīgi novērsusies no pasaules. Lai ko Amma darītu - tā ir meditācija. Un nav svarīgi, vai viņa sēž klusēdama, runā ar tūkstošiem ļaužu, vai slauka āšrama pagalmu.

 Amma māca pašnoliegšanos, un turklāt visu savu mūžu viņa ir atteikusies interesēties par savu personisko komfortu. Amma māca advaita (neduālisms) – mācību par visa esošā vienotību, un turklāt ikviens viņas elpas vilciens apstiprina viņas pašas spēju ikvienu sievieti, ikvienu vīrieti vai bērnu uztvert un sajust kā savu pašas augstāko ES.

Patiesi, darbi runā labāk par vārdiem. Un tomēr Patiesība, kuru dzirdi no Ammas lūpām, rada pērkona iespaidu. Ammas satsangi - vai nu tās ir viņas uzstāšanās daudztūkstoš cilvēku auditorijas priekšā, vai tikšanās mājīgā āšrama gaisotnē – tas vienmēr ir neaizmirstami. Amma ik reizi nešaubīdamās nonāk pie Patiesības, kas pārsniedz vārdu un domu robežu. Varbūt tieši to viņa cenšas mums pavēstīt ar savu piedzimšanu. Un tomēr, kad viņa grib izteikt šo bez-vārdību, - tas pieņem domu formu. Šie vārdi virknējas mūsu apziņā, lai reiz mēs tos rastu bezvārdībā.

AMMAS DZĪVESGUDRĪBA

Ammai, uzrunājot ļaudis, bieži tīk izteikties tēlaini, līdzībās.

Lūk, dažas no viņas atziņām:

Mācieties no ciešanām!

Bērni, kāpēc zaudēt visu spēku ciešanu dēļ? Ko labu tas jums atnesīs? Gūstiet jaunu entuziasmu un turpiniet savu ceļu.

    ...Viena melna vārna bija nokļuvusi baltu cīruļu kompānijā. Tikai, pateicoties  melnā klātbūtnei, mēs spējam novērtēt baltā skaistumu. Ciešanas var mums iemācīt prieka vērtību.

Atteikšanās

Nekas nav mūžīgs šai materiālajā pasaulē. Ik brīdi var notikt jebkas. Tāpēc dzīvojiet šai pasaulē, saglabājot  putna, kurš uzlidojis uz sausa zariņa,  apzinātību un uzmanību.  Putns zina, ka jebkurā brīdī zariņš var lūst...

Piepūle

Jūs nevarat iemācīties peldēt, sēžot krastmalā. Jums ir jāiet ūdenī.

Mīlestība

Mīlestība ir laimīgas dzīves pamats. Apzināti vai  neapzināti – mēs šo patiesību bieži aizmirstam. Mīlestība ir mūsu patiesā daba. Ja mēs to neizpaužam vārdos un darbos, tas ir kā medus paslēpts klintī. No tā vairs nav jēgas. Šī abpusējā dalīšanās mīlestībā un tās izpaušana – tas sākas mājās, starp precētiem pāriem, vecākiem un bērniem. Tikai tad valdīs miers un harmonija - mājās un sabiedrībā.

Sevis atdošana

Ja diegs ir resns un nepareizas formas, tas neizies cauri adatas acij. Diegam ir jābūt saspiestam. Šī diega sevis ziedošana ļauj tam sašūt daudzus audumus.

 Mūsu attieksme pret citiem

Ir divu veidu laime un ciešanas. Kad mēs nesaņemam to, ko vēlamies, mēs skumstam; bet, kad citi saņem to, ko viņi vēlas, mūsu skumjas ir vēl lielākas. Tieši tāpat - mēs esam laimīgi, kad mums kaut kur veicas, bet mēs esam vēl laimīgāki, kad citus piemeklē neveiksme. Tā ir nopietna prāta slimība. Lūdzieties par sirdi, kas priecājas par citu laimi un dzīvo līdzi viņu ciešanās.

„Mana vienīgā misija ir mīlēt un kalpot vienam un visiem. Es tikai vēlos, lai manas rokas vienmēr būtu uz kāda pleciem, lai mierinātu, glāstītu un slaucītu asaras – līdz pēdējam elpas vilcienam”.

AMMA

Izmantotie avoti: