
![]() Mācība
PAR NĀVI
Un nebija vairs svarīgi, cik ilgi šis apveids būs šeit - viņa bija uzplaukusi, un caur viņas aprisēm uzziedēja piepildījums un apziņa. Lai tas notiktu, nebija vajadzīgs vairāk laika, tas atvērās pēkšņi.
Viss Visuma evolūcijas impulss ir vērsts tieši uz to, un es nespēju to izskaidrot vārdos - un mēs to pat nevaram izprast, jo tas ir daudz tālāk par izpratnes robežu. Tomēr jāteic, ka Visuma evolūcijas impulss ir aiz šīs apziņas, kas vēlas uzplaukt ar cilvēka fizisko apveidu palīdzību. Tas var uzplaukt caur jebkuru formu - nav tā, ka uzplaukšana notiek caur vienu formu, jo tā ir vērtīgāka. Tas uzzied, ja ir caurspīdīgums - ja cilvēks atbrīvojas no prāta struktūrām un dod ceļu gaismai, prāta formas nomirst vispirms.
Identifikācija ar prāta veidoto „es„ pazūd, un tieši tādēļ esam šeit, jo, sēžot šeit, jūs atrodat nāvi, pirms nāve rod jūs. Smagās prāta struktūras, ko jūs identificējat kā „es”- šīs domu formas- nomirst.
Jūs plaukstat, līdz nāve jūs atrod, un jūs jau iemiesojat nāvi. Bet nav svarīgi, kad tas notiek. Apziņa plūst cauri jums, un tā var notikt arī ar noziedznieku, kas ir nogalinājis vairākus cilvēkus un izraisījis cilvēku ciešanas citos un, protams, sevī, un atrodas elles vidū, un gaida sodu. Pēkšņi šajā noziedzniekā visa Esības struktūra, garīgi emocionālās struktūras izirst, jo ciešanas ir neizturamas. Un pēkšņi no viņa nāk gaisma, un viņš vairs neuztraucas par to, vai sods pienāks vai ne.
Tā notika - pirms diviem vai trim gadiem - ar sievieti Teksasā, kas bija nogalinājusi cilvēkus. Viņa bija prostitūta un ar cirvi bija noslepkavojusi divus cilvēkus. Viņa vairākus gadus gaidīja piespriesto nāves sodu, un tad ar viņu kaut kas notika... Pēkšņi no visas viņas būtības nāca maigums, skaistums un gaisma. Dīvainākais ir tas, ka viņā vairs nebija arī vainas sajūtas, jo vainas sajūta ir tad, ja cilvēks identificē sevi ar neapzināto „es”. Tā ir sevis izjūta, ko rada zemapziņas kustības, kas teic „es to izdarīju, tas biju „es”.”Viņa redzēja draudīgo apkārtējo vidi, bet tā viņu vairs neuztrauca. Un tad viņai tika izpildīts nāvessods. Viņa savas pārmaiņas interpretēja atbilstoši kristietības kultūrai, jo tāda bija apkārtējā mācība.
Ja tā notiek un cilvēks par to runā, stāsta citiem par to, kas noticis ar viņu, viņš var izmantot vārdus, kas atbilst valodai vai kultūrai, bet, ja mēs skatāmies pāri vārdiem, mēs redzam, ka tie visi norāda uz vienu un to pašu. Un ir daļa cilvēku, kas pat nespēj par to runāt - viņi vienkārši skatās uz jums, un jūs skatāties uz viņiem; viņi var būt neizglītoti, un tiem var nebūt daudz, ko teikt. Bet, raugoties uz viņiem, jūs redzat, ka kaut kas viņos mirdz, un tas ir dziļāks nekā jebkura personība. Personības dimensija ir atbrīvojusi tam ceļu. Tas vienmēr ir noslēpums, ar kuru cilvēku tas notiks, un līdz šim ir bijis salīdzinoši maz to, ar kuriem tas patiesi ir atgadījies. Nākotnē tas ir visu cilvēku liktenis - iziet cauri šai transformācijai.
Izmantotie avoti: |
2010 © Idejas autore – Lidija Silneva
|