Atsauksmes
Inga: Keitija man atklāja - laime IR!
Intervija ar Ingu, jaunu sievieti, kas pirms diviem gadiem, izmisusi, ar koferīti rokās, devās prom no Latvijas.
- Ko Jums devusi Keitija Bairone, viņas metode Darbs?
... Vispirms mazliet par situāciju, kādā biju nokļuvusi. Svešumā ar lielām pūlēm man, Latvijas lielākās augstskolas absolventei, visbeidzot izdevās atrast viesnīcas numuriņu apkopējas darbu. 17 istabas ik dienu... Mazgāt, tīrīt, spodrināt... Bet es varēju eksistēt, varēju izdzīvot. Fiziski. Morāli biju sagrauta. Biju zaudējusi pajumti dzimtenē, grūtajā brīdī no manis aizgāja draugs. Mana latviskā mentalitāte šai situācijā bija tālu no pozitīvās domāšanas...
Keitiju es atklāju nejauši. Neticēdama un necerēdama. Varbūt tā bija mana zemapziņa, intuīcija... Mani piesaitīja Keitijas atklātais, saprotošais skatiens pavisam parastā reklāmas bukletā. Smagā darba un vientulības nomākta, vēlējos ieklausīties šai sievietē. Ko gan viņa man varētu pateikt tādu, ko es vēl nezinu!? Biju pārliecināta, ka – neko! Un tomēr...
- Un tā... Jūs piedalījāties viņas seminārā?
Patiesībā... ne uzreiz. Vispirms izmēģināju nodarbības pie viena no viņas skolniekiem. Tikai tad pieteicos uz Keitijas Bairones pašas vadīto deviņu dienu semināru.
- Vai Keitija spēja Jums pateikt ko jaunu par Jums pašu, par esošās dzīves situācijas uztveri, novērtējumu?
Viņa mani ir pilnībā izmainījusi. Esmu cita. Stipra, laimīga. Izprotu sevi, savu dzīvi. Veiksmīgi risinu savas dzīves sarežģījumus. Un galvenais – nebaidos vairs. Keitija iemāca, kā transformēt sevi. Tas palīdzēja pārveidot arī manu toreizējo dzīves situāciju. Tas viss ir saistīts.
- Kas bija galvenais šīs transformācijas spēks?
Pašanalīze, negatīvo domu izpēte, situācijas reāls novērtējums, kas tai sekoja. Arī savas iekšējās balss atklāsme. Rezultāts – mana ES brīvība. Atbrīvotība. Spēks un optimisms. Tas palīdz daudz vairāk, nekā mēs to spējam iedomāties.
- Vai jūsu iepriekš minētās iekšējās pārmaiņas mainīja arī Jūsu dzīves situāciju?
Vispirms tas izmainīja manu attieksmi pret jebkuru sarežģījumu, gaisināja bailes no radikālām izmaiņām, kritieniem un zaudējumiem. Esmu iemācījusies uztvert dzīves pavērsienus, pat vissmagākos, kā aizraujošu piedzīvojumu, kuram sekos kas cits, man nenojaušams... kā jaunu pakāpienu savā esības izpratnē.
- Varbūt nedaudz vārdos par Keitijas Bairones metodi Darbs, dažām nodarbību tēmām...
Patiesībā mani saistošas bija visas tēmas. Varu minēt, piemēram, vingrinājumu: “Kas jūs būtu bez domas par to, ka jūsu laime ir atkarīga no cita cilvēka? Kā jau teicu, mani bija nodevis draugs... Tas vēl joprojām sāpēja. Keitijas pieeja, viņas nodarbība šim dzīves aspektam bija satriecoši vienkārša, bet arī vienlaikus tik spirdzinoša! Es pieņēmu viņas mācību. Turklāt... es vairs nebaidos no vientulības! Esmu laimīga, esot vienatnē pati ar sevi. Daudziem cilvēkiem ir nepieciešama kņada, troksnis, mūzika, internets, telefons... Bet tas...lai nedzirdētu savu dvēseli.
- Vai mainījusies arī jūsu attieksme pret citiem?
Esmu iemācījusies piedot. Patiesi piedot.
- Un attieksme pret dzīvi?
Tagad zinu, ka ir jāmīl tas, kas ir. Ir jāizbauda ik diena, kas mums dota, ik dzīves mirklis. Ir jāpriecājas par to. Ir tas jānovērtē.
Keitijas metode palīdz atdalīt viedokļus no faktiem, izdomu no realitātes, stereotipus no patiesas pārliecības. Mainās pasaules uztvere, domāšanas veids, attieksme pret realitāti. Zūd aizvainojumi, dzimst prieks un Mīlestība. Es tagad apzinos, ka man nav jāgaida mīlestība. Man tā ir jāsniedz, neko, patiesi neko negaidot pretī.
- Vai piedalīsieties arī Keitijas Bairones seminārā Rīgā?
Diemžēl esmu šeit ciemos, uz īsu laiku. Dodos atkal prom uz savu mītnes zemi. Bet Keitija Bairone un viņas skola turpina būt paliekoša vērtība manā dzīvē.
Intervēja: Aija Rožlapa |
2010 © Idejas autore – Lidija Silneva
Dizains — Aleksejs Čerepeņenkovs, programmēšana — Sergejs Smirnovs
|