Mācība

 

TAD KAS JŪS ESAT?

 

Apzināšanās var palikt klātešoša nomoda, miega un bez-sapņu stāvokļos. Šis liecinieks ir pilnībā pieejams jebkurā situācijā, ieskaitot viszemākajās apzināšanās pozīcijās, kurās jūs atrodaties pašreizējā mirklī. Tāpēc es gatavojos, katrā ziņā es mēģināšu  jūs “aizvest” pie šī liecinieka ar vārdu starpniecību, ar “uzvedinošām norādēm”, kā tās apzīmē budismā. Es necentīšos jūs ievest kādā citā izplatījumā vai kādā neparastā apziņas stāvoklī. Es vienkārši vēlos norādīt uz to, kas jau ir klātesošs jūsu pašreizējā, ierastajā, dabiskajā stāvoklī.

 

Sāksim ar to, ka apzināmies apkārtējo pasauli. Raugieties debesīs un atbrīvojiet savu prātu, ļaujot tam klejot debesīs. Ievērojiet garām slīdošos mākoņus. Pamaniet, ka tas no jums neprasa ne mazākās pūles. Jūsu apziņa, kurā šobrīd slīd šie mākoņi, ir ļoti vienkārša, viegla, nepiespiesta, patvaļīga. Jūs vienkārši ievērojat, ka ir nepiespiests šo mākoņu apzināšanās lauks. Tāpat arī šo koku, šo putnu, šo pakalnu... Jūs vienkārši esat liecinieks to klātbūtnei, nepieliekot tam nekādas pūles.

 

Tagad vērsieties uz sajūtām savā ķermenī. Jūs varat sajust jebkuras sava ķermeņa fiziskās sajūtas, kas ir klātesošas pašreizējā mirklī, - tā var būt spiediena sajūta no sēdēšanas, siltums vēderā, sasprindzinājums plecu rajonā. Un, pat ja šīs sajūtas ir spēcīgas un saspringtas, jūs spējat tās viegli apzināties. Šīs sajūtas tagad uzpeld jūsu apziņā, un šī apzināšanās ir ļoti viegla, vienkārša, nepiespiesta un patvaļīga.  Jūs vienkārši esat liecinieks to klātbūtnei, nepieliekot tam nekādas pūles.

 

Vērsieties pie domām, kuras rodas jūsu prātā. Jūs varat ievērot atšķirīgus tēlus, simbolus, izpratnes, vēlmes, cerības un bailes, kas patvaļīgi uzpeld jūsu apziņā. Tās rodas, uzkavējas kādu mirkli un tad aiziet. Šīs domas un sajūtas uzrodas šajā mirklī, jūsu apziņā, un šī apzināšanās ir ļoti vienkārša, viegla, nepiespiesta, patvaļīga. Jūs vienkārši esat liecinieks. Liecinieks to klātbūtnei.  Bez jebkādas piepūles.

 

Ievērojiet: jūs varat redzēt peldošus mākoņus tāpēc, ka  neesat šie mākoņi - jūs esat šo mākoņu klātbūtnes liecinieks. Jūs varat just sajūtas savā ķermenī tāpēc, ka neesat šīs sajūtas, jūs esat šo sajūtu klātbūtnes liecinieks. Jūs varat saskatīt domu virknes tāpēc, ka  neesat šīs domas - jūs esat šo domu klātbūtnes liecinieks. Viss notiek patvaļīgi un dabiski,  uzrodas jūsu apziņā pašas,  bez piepūles.

 

Tad kas jūs esat? Jūs neesat ārējās pasaules parādības, jūs neesat sajūtas, jūs neesat domas,  jūs to visu apzināties, bez jebkādas piepūles; tātad tas  neesat jūs. Tad kas jūs esat?

 

Sakiet sev tā:„Man ir jūtas, bet es neesmu jūtas. Kas es esmu? Man ir domas, bet es neesmu domas. Kas es esmu? Man ir vēlmes, bet es neesmu vēlmes. Kas es esmu?

 

Ar to jūs tuvojaties savas apzināšanās pirmavotam. Jūs tuvojaties Lieciniekam un iegūstat liecinieka stāvokli. Es neesmu objekts, es neesmu jūtas, es neesmu vēlmes, es neesmu domas.

 

Un, lūk, šeit cilvēki parasti pieļauj lielu kļūdu. Viņi domā, ka, saglabājot Liecinieka stāvokli, viņi kaut ko ieraudzīs vai sajutīs - kaut ko neparastu un skaistu. Tomēr jūs neko neieraudzīsiet. Ja jūs kaut ko ieraudzīsiet, tad tas būs vienīgi kārtējais objekts - kārtējās jūtas, domas, sajūtas vai tēli. Taču tie visi ir objekti, tas neesat jūs.

Nē, vienīgais, ko jūs ievērosiet, esot  Liecinieka stāvoklī - apzinoties, ka es neesmu objekts, es neesmu jūtas, es neesmu domas, - tā būs brīvības sajūta, atbrīvošanās, izraušanās no sevis, identificēšanās ar šīm sīkajām, īslaicīgajām lietām, ar savu mazo ķermeni, mazo prātu un mazo ego, ar visiem šiem objektiem, uz kuriem var skatīties un kuri tādēļ nevar būt tas, kas jūs patiesībā esat - patiešām Redzīgais, tīrais Liecinieks, īstais Pats.

Tāpēc jūs neieraudzīsiet neko īpašu. Ja kaut kas parādās - lai parādās.

 

Debesīs peld mākoņi, ķermenī klejo sajūtas, prātā pazib domas - jūs varat tam visam būt  liecinieks, nepūloties. Tas viss patvaļīgi rodas jūsu dabiskajā, nepiespiestajā apziņā, kura nepūlas. Un šī liecinošā apziņa pati par sevi nav kaut kas īpašs, kas pieejams jūs apcerei. Tā vienkārši ir bezgalīga brīvības vai pilnīga tukšuma fona sajūta, un šajā tukšumā, kas jūs esat, parādās visa redzamā pasaule. Jūs - tā ir brīvība, atvērtība, tukšums, nevis kāda no smalkajām detaļām, kas tajā atspoguļojas.

 

Paliekot šajā tukšajā, brīvajā, vieglajā, nekādas pūles neprasošajā liecinieka stāvoklī, ievērojiet, ka mākoņi ienāk jūsu apzināšanās bezrobežu telpā.  Mākoņi rodas jūsos - tik ļoti jūsos, ka jūs varat tos nogaršot, jūs esat  vienots ar tiem. Tie gluži vai atrodas iekšpus jūsu ķermeņa aprisēm, tik tuvu. Debesis un apzināšanās ir saplūdušas vienā, un viss, kas atrodas debesīs, plūst caur apzināšanos, viegli, nepūloties.

 

Jūs varat noskūpstīt sauli, nogaršot kalnus – tik tuvi tie ir. „Izdzer ar vienu malku Kluso okeānu,” saka Dzen, un tas ir vienkāršāk par vienkāršu, kad vairs nav divu - ārējā un iekšējā - kad subjekts un objekts nav duāli, kad skatītājs un redzamais pēc garšas izjūtas ir vienādi. Vai saprotat? 

 

 

Izmantotie avoti:

“Viena garša, Kena Vilbera žurnāli” (1999)

http://psylib.org.ua/books/_wilbk02.htm

 

 

 

ŠAURĀ RELIĢIJA

 

„ Tomēr tas nenozīmē, ka mēs zaudēsim visas reliģiskās atšķirības un vietējo nokrāsu un iesļīgsim vienveidīgā homogenizēta garīguma dīķī.  Lielā ķēde vienkārši ir katra indivīda pieejas Dievišķajam skelets, un uz šī skeleta katrs indivīds un katra reliģija izveidos attiecīgu miesu, kaulus, iekšas un oreolu. Vairums reliģiju turpinās pastāvēt, piedāvājot sakramentu, atblastu un mītus (un citus translējošus vai horizontālus mierinājumus) papildus īsteni transformējošai vertikālās kontemplācijas praksei. Nekam no minētā nav obligāti radikāli jāmainās jebkurā reliģijā. „

 

 

 Taču es izteicu divas tēzes, kas, manuprāt, vēl aizvien ir patiesas. Pirmā: ja šaurā reliģija izsaka empīriskus apgalvojumus (piemēram, par vienumiem labās puses kvadrantos), tad šie apgalvojumi jāpārbauda ar empīrisko (šauro) zinātni. Ja jau reliģija apgalvo, ka zeme radīta sešās dienās, pārbaudīsim šo empīrisko apgalvojumu ar empīrisko zinātni. Vairums šāda veida reliģijas apgalvojumu ļoti uzkrītoši nav izturējuši šo pārbaudi; jums ir brīva izvēle tiem ticēt, bet tie nevar pretendēt uz labās zinātnes vai dziļā garīguma sankciju, otrā: reliģijas reālais kodols ir dziļā reliģija jeb dziļais garīgums, kam ir tendence atspriegot un mazināt šaurās reliģijas kvēli, un tādējādi, ciktāl esat atvērts pret saviem augstākajiem potenciāliem, jums šaurā reliģija kļūs aizvien mazāk pievilcīga.

 

Protams, kritiķiem ir taisnība, ka viarākums cilvēki izvēlas translējošo jeb šauro reliģiju- ticību Bībelei vai ticību Gajai, vai ticību holistiskai sistēmu teorijai- un negrib radikāli pārveidot šīs ticības subjektu. Manā modelī šie garīgumu ticējumu tipi attiecas uz attīstības maģisko, mītisko, racionālo vai redzējuma- loģikas līmeni (proti, purpura vai zilzaļo). Taču es gribēju arī pievērsties augstākām jeb transpersonālajām jomām (ekstrasensorajai, smalkajai, cēloniskajai) viņpus šiem ticības veidiem- virsapziņas un virspsihes jomai, kas veido dziļā garīguma un kontemplatīvo zinātņu kodolu. „Visu kvadrantu, visu līmeņu” modelis pieŗķir darbības telpu visām šīm stadijām, no pirmsintelektuālās līdz intelektuālajai, tad līdz virsintelektuālajai.”

 

 

 

Izmantotie avoti:

Kens Vilbers „ Visaptverošā teorija”, izdevniecība „Jumava, 2010.

 

 

 

 

VISAPTVEROŠĀ TEORIJA

 

Četri kvadranti attiecas uz vissvarīgākajām Kosmosa dimensijām - indivīda un kolektīva iekšējo un ārējo aspektu. Indivīda jeb subjektīvā apziņa neeksistē vakuumā; neviens subjekts nav atsevišķa sala pats par sevi. Indivīda apziņa ir neizskaidrojami saistīta ar objektīvi eksistējošo organismu un smadzenēm (augšējo labējo kvadrantu), ar dabu, sociālo sistēmu un vidi (apakšējais labējais kvadrants), ar kultūras apstākļiem, sabiedrības locekļu vērtībām un pasaules skatījumu (apakšējais kreisais kvadrants).

 

Augšējais labējais kvadrants ir indivīds, ko aplūko objektīvā, empīriskā, „zinātniskā” veidā. Tas konkrēti ietver organiskos ķermeņa stāvokļus, bioķīmiju, neirobioloģiskos faktorus, neironu pārraidītājus, organiskās smadzeņu struktūras (smadzeņu pamatni, limbisko sistēmu, homoģenētisko smadzeņu garozu) utt. Lai ko mēs domātu par faktiskajām prāta apziņas attiecībām (augšējais kreisais) un smadzeņu - ķermeņa attiecībām (augšējais labējais), vismaz varam vienoties, ka tās ir cieši saistītas. Runa vienkārši ir par to, ka „visu kvadrantu, visu līmeņu” modelis noteikti ietvers svarīgās apziņas viļņu, stāvokļu un tipu (augšējais kreisais kvadrants) korelācijas ar smadzeņu struktūru, organiskajiem substrātiem, neiromediatoriem utt. (augšējais labējais kvadrants).

 

Patlaban tiek veikts ļoti daudz pētījumu par organisko smadzeņu stāvokļiem un to attiecībām ar apziņu - tik lielā mērā, ka vairākums ortodoksālo pētnieku vienkārši reducē apziņu līdz smadzeņu mehānismiem. Tomēr šis redukcionisms norāda pašas apziņas kontūras, reducē „es” pieredzējumu līdz „tas” sistēmām un noliedz iekšējo jomu fenomenālās realitātes. No šāda neadekvātuma - augšējā kreisā kvadranta reducēšanas līdz augšējam labējam kvadrantam - var izvairīties, ja izvēlamies visu kvadrantu, visu līmeņu pieeju, kas atsakās bez pamatojuma reducēt jebkuru līmeni vai kvadrantu līdz kādam citam.

 

Augšējais kreisais kvadrants iekļauj apziņā visus tos darbības modeļus, kas kopīgi tiem, kuri atrodas „iekšā” konkrētā kultūrā vai subkultūrā. Lai jūs un es saprastu viens otru, mums kā pats minimums nepieciešama kopīga lingvistiska semantika, daudzi uztvērumi, pasauluzskati, kas zināmā mērā pārklājas (lai vispār kļūtu iespējama sazināšanās) utt. Es šīs kopīgās vērtības, uztvērumus, nozīmes, semantiskās izplatības vides, kultūras praksi, ētiku u.c. nosaucu par kultūru jeb intersubjektīvajiem apziņas modeļiem.

 

Šiem kultūras uztvērumiem, kas visi zināmā mērā pastāv intersubjektīvās telpās apziņā, tomēr ir objektīvi korelāti, ko var empīriski konstatēt - fiziskās struktūras un institūcijas, arī tehniski ekonomiskais režīms (pārtikas augu vākšanas, augkopīgas, jūrniecības, industriālā, informātikas stadija), arhitektūras stili, ģeopolitiskās struktūras, informācijas pārneses metodes (balss zīmes, ideogrammas, pārvietojamās drukāšanas iekārtas, telekomunikācijas, mikročipi), sociālā struktūra (izdzīvošanas ģintis, etniskās ciltis, feodālās kārtas, senatnes nācijas, korporatīvās valstis, kopīgu vērtību sabiedrības utt.). Šīs interobjektīvās reālijas kopumā apzīmēju kā sociālo sistēmu (apakšējais labējais kvadrants).

 

Visā vēstures gaitā dažādi teorētiķi bieži ir koncentrējušies uz vienu kvadrantu, nereti izslēdzot citus. ”Labās puses ceļi” visi koncentrējas uz ārējiem kvadrantiem - to, ko var uztvert ar maņām vai to paplašinājumiem. Augšējā labējā kvadranta teorētiķi un pētnieki (B. F. Skiners, Dž. Votsons, Dž. Loks u.c.) pievēršas indivīdu ārējam aspektam - biheiviorismā, empīrismā, fizikā, bioloģijā, izziņas zinātnē, neiroloģijā, smadzeņu fizioloģijā u.c. (lai gan smadzenes atrodas cilvēka organisma iekšienē, tās tiek pētītas objektīvā, ārējā, zinātniskā veidā un tādēļ ir daļa no augšējā labējā kvadranta). Augšējais labējais kvadrants ir tas, ko parasti uzskatām par eksaktajām zinātnēm.

 

Apakšējā labējā kvadranta teorētiķi un pētnieki (T. Pārsons, O. Konts, K. Markss, G. Lenskijs u.c) koncentrējas uz kolektīvās sfēras ārējiem aspektiem, pārstāvot sistēmu zinātnes nozares - sistēmu teoriju, dzīves ekoloģiskos tīklus, haosa un kompleksuma teorijas, tehniski ekonomiskās struktūras, vides tīklus un sociālās sistēmas. Abi labās puses kvadranti tiek aplūkoti objektīvos, trešās personas, „tas” terminos, un tātad abi parasti tiek uzskatīti par „zinātniskiem” (augšējais labējais kvadrants - indivīdu pētošās zinātnes, bet apakšējais labējais kvadrants - sistēmu zinātnes).

 

„Kreisās puses ceļi” visi koncentrējas un iekšējiem kvadrantiem. Augšējā kreisā kvadranta teorētiķi un pētnieki (Freids, K. G. Jungs, Pjažē, Aurobindo, Plotīns, Gautama Buda) pēta iekšējo apziņu, kā tā izpaužas indivīdos, un tas ir radījis visu, sākot no psihoanalīzes līdz fenomenoloģijai, no introspektīvās psiholoģijas līdz apziņas meditatīvajiem stāvokļiem. Šīs fenomenu realitātes tiek izpaustas nevis „ tas” valodā, bet gan „es” valodā (nevis trešajā, bet gan pirmajā personā).

 

Apakšējē kreisā kvadranta teorijas pēta kolektīvās sfēras iekšējos aspektus - visas kopīgās vērtības, uztvērumus, pasauluzskatus un fonā esošos kultūras kontekstus, kas tiek izpausti nevis „es” vai „tas” valodā, bet gan „mēs” valodā. Pie šiem teorētiķiem pieder hermeneitiskās, interpretējošās un fenomenoloģiskās kulturoloģijas pārstāvji (Tomass Kūns un Žans Žebsers). Fonā esošo kultūras kontekstu dziļo ietekmi uz citiem kvadrantiem jo seviški ir uzsvēruši dažādi postmodernisma autori (no Nīčes līdz Heidegeram un Fuko un Deridā), pat ja viņu uzskati ir pārspīlēti. Integrālā pieeja, ko es rekomendēju - un ko es vienkāršotāk apzīmēju par „visu kvadrantu, visu līmeņu pieeju”- ir vērsta uz visu nereducējamo realitāšu iekļaušanu visos kvadrantos, kas nozīmē visus viļņus, straumes, stāvokļus un tipus, kurus konstatējuši pētnieki ar labu reputāciju neredukcionisma ietvaros. Visi četri kvadranti ar visām savām realitātēm savstarpēji mijiedarbojas un attīstās - tie ”četrkārtīgi mijiedarbojas” un „četrkārtīgi evolucionē”- un integrālāka nostāja ir uztverošāka pret šiem bagātīgi fakturētajiem bezgalīgas mijiedarbošanās modeļiem.

 

Šos četrus kvadrantus var reducēt līdz „Trīs lielajiem” (es, mēs, tas). Šīs svarīgās dimensijas var definēt dažādos atšķirīgos veidos: mākslā, ētikā un zinātnē; skaistais, labais un patiesais; cilvēka patība, kultūra un daba. „Visu kvadrantu, visu līmeņu” pieejas pamatjēga ir, ka tā respektē visus esamības viļņus - miesu, prātu, dvēseli, garu - kā tie izpaužas indivīda patībā, kultūrā un dabā.

 

Visshematiskāk es saucu šo modeli par „ holonisku”. Holons ir veselums, kas ir cita veseluma daļa. Vesels atoms ir daļa no veselas molekulas, vesela molekula ir daļa no veselas šūnas, vesela šūna ir daļa no vesela organisma. Realitāte nesastāv nedz no veselumiem, nedz no daļām, bet gan no veselumiem/daļām jeb holoniem. Fundamentālās vienības visos kvadrantos, līmeņos un rindās ir holoni... Šī kopaina arī ir Visaptverošā teorija, un šī kārtība, šķiet, ir holoniska.

 

 

DAŽI PIEMĒRI ČETRIEM KVADRANTIEM CILVĒKA JOMĀ

 

(Transpersonālie viļņi)

 

 

 

Izmantotie avoti:

Kens Vilbers  „Visaptverošā teorija”, JUMAVA, 2010