„Absolūtās Patiesības elpa”

ADVAITA – Ceļš bez Ceļa

Jūsu Skolotājs Papadži  tiek bieži dēvēts par Advaitas meistaru. Šri Rāmana Mahāriši, kurš ir Papadži Guru, ir izslavēts, jo spējis atdzīvināt seno neduālisma filozofiju mūsdienās. Vai drīkstu jums jautāt - kas ir Advaita?

Advaita ir saistīta ar Tevi pašu un to, kas Tu esi. Šī filozofija ir saistoša ar to, ka tev nav nepieciešama nekāda reliģiskā pieredze.  Tev vispār nekam nav jātic. Advaitai pievēršas un laipni tiek uzņemti cilvēki neatkarīgi no to izcelsmes. Lai apjaustu, ko vēstī šī senā, praktiskā filozofija, ir jābūt dziļai vēlmei sevi iepazīt un būt atbrīvotam no ciešanām.

Advaita jau no paša sākuma tieši norāda uz Patiesību. Vispirms tā liek tev saprast, ka tu esi pilnīgs tāds, kāds esi un tad tā pamazām sāk atbrīvot tevi no ciešanām.

Ceļa nav. Tā ir galējā Patiesība. Kad tu sāc to dziļāk izprast, tad tevi pārņem atvieglojums. Tev neviens nesaka, ka tev jābūt piemērotam šī ceļa veikšanai, jāmeditē ik dienu, pilnībā jānododas tai vai jābūt stipram. Šādā veidā tu jau esi nolikts uzdevuma priekšā pat pirms esi sācis iedziļināties. Galvenā atšķirība, salīdzinot ar citiem ceļiem, kas pieņem, ka tu esi tavs prāts, ka tu esi sasaistīts un tev ir kaut kas jādara, lai kļūtu brīvs - Advaitas filozofijā nav garīguma prakses. Jau no paša sākuma Advaita uzsver, ka tava patiesā būtība vienmēr ir bijusi brīva. Tā tieši norāda uz vienmēr absolūto un nemainīgo Esamības realitāti - tavu Patieso ES .  Vispirms - atklāj Patiesību. Tad dari jebko, ko vēlas tava sirds.

Tātad Advaitā patiesībā ir daudz brīvības... Tā ir nevis vienkārši Brīvība, bet gan - totāla Brīvība. Kāpēc? Jo Advaita uzsver to, ka Brīvība nav kaut kas, ko tu iegūsti. Brīvība ir tas, kas tu esi. Bet, atrodoties šādā brīvības stāvoklī, - kā uztvert un  tikt galā ar emocijām?

 Emocijas ir tikai vispārējās Esamības izpausme. Ne tikai emocijas - arī katra darbība, katra doma, katra kustība - tas viss ir brīnišķās Esības izpausme. Advaita nekoncentrējas kādas konkrētas kustības interpretēšanai, kā arī nepievērš daudz uzmanības emociju viļņu spēlēm. Emocijām tiek dota vaļa izpausties, atbrīvoties un rast mieru Esībā.

Emociju klātbūtne un spēle nav mēraukla tīrai Apziņai, kas esi tu pats. Tas, kurš ir apzinājies Patiesību, vairs neidentificējas ar kādu objektu, domu, personu vai emociju. Viņš neizjūt vilšanos, jo neko negaida, necer. Viņš ir viens vesels ar izpausmes dabisko plūsmu, ar kosmiskās enerģijas dabisko deju , kā tā parādās šajā ķermenī.  Lai gan nosacītība joprojām var izpausties, nepastāv iekšēja asociācija ar to. Tātad viņš ir dabiski brīvs. Neidentificējoties ar personīgo atmiņu, viss nosacītības troksnis izklīst. Nosacītības jēga, uztverta tikai kā doma, ar laiku pamazām izgaist.
 

Esmu nodarbojies ar jogu un meditāciju. Tagad, esot satsangā un lasot par Advaitu, jūtos apmulsis. Tas ir dabiski. Prāts ir apjucis, jo prāts vienmēr cenšas saprast, iegūt pārliecību “es to zinu”, “es to saprotu”, “es zinu, kurp dodos”. Prāts ir uz lineāras, progresīvas projekcijas. Kad tas sākotnēji sastopas ar kaut ko tik vienkāršu kā nedualitāte -  tam nav, kur iet, nav, pie kā pieķerties - nosacīts prāts būs apjucis, pavisam samulsis.

Tas patiesībā ir ļoti vienkārši. Tas pat ir vienkāršāk par vienkāršu. Vienkāršs nozīmē, ka tev jādara kaut kas, kas nav grūts, bet tas pastāv pat pirms domas, ka tas ir vienkāršs. Tev tas šķiet sarežģīts, jo tu nevari izmest no prāta to, ka esi sasaistīts.

Prāts pieņem neskaitāmus priekšstatus un, turoties pie šīm nepatiesībām, mēs apslāpējam savu spontānumu, savu dabisko būtību. Tas ir prāts, kas saka “es nesaprotu!”. Kā prāts var aptvert totālu vienkāršību, kad tā dabā ir sarežģīt to, kas ir dabisks?

Kas ir pašizziņa? Pašizziņa ir spogulis, kurā Mūžīgais atpazīst sevi. Ar šī spoguļa palīdzību jūs acumirklī redzat, kas jūs patiesībā esat, nevis - kas ir jūsu ķermenis vai kas, jūsuprāt, jūs esat, vai ko citi saka, kas  esat. Šādi skatoties, atklājas jūsu Patiesā ES tiešā neduālā uztvere.

Tavs Patiesais ES nav objekts. Kā prāts var atrast vai sasniegt to, kas nav objekts? Es nedomāju tikai fiziskus objektus. Doma tikpat labi ir uztveres objekts kā jebkura cita materiāla lieta. Tāpat arī jūtas, iztēle, atmiņas, sajūtas - visas parādības ir objekti. Prāts ir pieradis interpretēt un vērtēt parādības. Kā prāts var atklāt to, kas apzinās parādības – to, kas ir tavs Patiesais ES, vienīgā Realitāte.

Tu apzinies visu, kas parādās tavā priekšā uz Apziņas ekrāna. Kur ir pasaule bez tevis? Kur un kas ir domas bez tevis, kas tās uztver. Kur ir pieredzētais bez tevis, kas to piedzīvo. Tu esi katras pieredzes pamats un cēlonis. Pieredze nevar notikt bez tevis.

Izmantotie avoti:

MOOJI, "BREATH OF ABSOLUTE", Yogi Impressions Books, 2009 / MUDŽI „ABSOLŪTĀS PATIESĪBAS ELPA”

Izmantotie avoti:
http://www.mooji.org/BreathOfTheAbsolute.html
http://www.mooji.org/books.html