Biogrāfija
Antonijs Pauls Mu-Jangs (Anthony Paul Moo-Young), pazīstams kā Mudži (Mooji) ir dzimis 1954. gada 29. janvārī Port Antonio pilsētā Jamaikā. 1969. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Apvienotajā Karalistē un pašlaik viņš dzīvo Brikstonā, Londonā. Antonijs daudzus gadus strādājis Londonas West End rajonā par ielu mākslinieku, tad par gleznotāju un vitrāžu mākslinieku un vēlāk bija pasniedzējs Brikstonas koledžā. Ilgu laiku viņš bija pazīstams kā Tonijs Mu (Tony Moo), bet tagad, daudzu meklētāju un draugu iesaukts par Mudži.
Mudži ir tiešais Šrī Harilala Pundžas (Sri Harilal Poonja), saukta par Papadži (Papaji), skolnieks. Tikšanās ar kādu kristiešu mistiķi 1987. gadā neatgriezeniski izmainīja Mudži dzīvi. Caur lūgšanu viņš atklāja tiešu iekšējās Dievišķās Esības pieredzi un īsā laikā pieredzēja radikālu apziņas līmeņa maiņu, daudziem saviem līdzcilvēkiem radot sajūtu, ka ir kļuvis par absolūti citu personu. Pamostoties viņa garīgajai apziņai, sākās dziļš iekšējās transformācijas process, kas sevi atklāja daudzu brīnumainu pieredžu un mistisku vīziju formā. Viņš juta, ka spēcīgu pārmaiņu vējš plūst cauri viņa dzīvei un nes līdzi dziļu vēlēšanos pilnīgi nodoties Dievišķajam plānam. Drīz pēc tam viņš pārstāja mācīt, pameta savas mājas un uzsāka dzīvi klusā vienkāršībā, nododoties Dievišķajai gribai. Neizmērojams miers iekļuva viņa būtībā un kopš tā laika tur ir palicis nesatricināts.
Nākamos sešus gadus Mudži pavadīja spontānā meditācijas stāvoklī, tālu prom no ārējās pasaules, kuru iepriekš pazinis. Šos gadus viņš dzīvoja praktiski bez finansiāliem līdzekļiem, bet iekšēji konstanti piepildīts ar prieku, apmierinājumu un dabisku meditativitāti.
Vēlība pār viņu atnāca viņa māsas Džuljenas veidolā, kura mīlošā laipnībā aicināja Mudži savās mājās un atvēlēja viņam tik daudz laika un vietas, cik bija nepieciešams viņa garīguma pilnveidei, bez ierastā ārējās dzīves spiediena un prasībām. Mudži aizkustināts runā par šo dziļo sajūtu - viņš šos gadus juties kā „sēžam Dieva klēpī”.
Raugoties no daudziem aspektiem, šie gadi Mudži dzīvē nebija no vieglākajiem, tomēr, daloties savās atmiņās, viņa intonācijā un tonī neuzplaukst ne mazākās nožēlas vai kādas citas negatīvas izjūtas. Tieši pretēji, par šo savas dzīves fāzi viņš runā kā par laiku, kas bijis bagātīgi svētīts un uzticēšanās, labvēlības un mīlošas attieksmes pārpilns.
1993. gada nogalē Mudži ceļoja uz Indiju. Viņam bija vēlēšanās apmeklēt Dakšinesvaru Kalkutā, kur Šri Rāmakrišna, Bengālijas Svētais, bija dzīvojis un sniedzis savu mācību. Rāmakrišnas vārdi un dzīve bija Mudži agrāko gadu garīgās attīstības iedvesmas un iedrošinājuma avots. Atrodoties Rišikešā, svētajā Himalaju pakājē, viņš sastapa trīs Meistara Šrī Harilala Pundžas sekotājus, kuri neatlaidīgi aicināja Mudži pievienoties viņiem ceļojumā uz Laknavu pie sava Skolotāja. Šī bija labvēlīga tikšanās, kas atstāja lielu iespaidu uz Mudži, tomēr viņš atlika šo ceļojumu uz divām nedēļām, priekšroku dodot Varanasi, svētās pilsētas apciemojumam.
1993. gada novembra beigās Mudži aizceļoja uz Indiru Nagar Laknavā, lai satiktu Papadži. Tā bija patiesi labvēlīga un nozīmīga pieredze viņa garīgajā ceļojumā. Viņš juta, ka tā ir viņa īstā iespēja - šī tikšanās ar dzīvo Budu - absolūti apgaismoto Skolotāju. Viņš pakāpeniski atzina Papadži kā savu Guru. Mudži uzkavējās pie Papadži vairākus mēnešus. Kāda īpaša sastanga tikšanās laikā, Papadži viņam sacīja: ”Ja tu vēlies būt vienots ar patiesību, “tev” ir pilnīgi jāpazūd.” Dzirdot šos vārdus, Mudži prātā uzplaiksnīja milzīgs niknums, viņa prāts bija noliegumu un pretestības pilns pret Papadži. Dusmu nomākts, viņš uzskatīja par labāku doties prom no sava Skolotāja, tomēr vēlāk, šajā pašā dienā, milzīgais, tumšais dusmu un dumpošanās mākonis pēkšņi izklīda, radot viņā tādu mieru, tukšumu un mīlestību pret savu Skolotāju, tik intensīvu, ka viņš nespēja aizbraukt. Caur Papadži labvēlību Mudži prāts bija atkal “iegrūsts” tā pirmatnējā tukšumā.
1994. gadā ar sava Skolotāja svētību viņš ceļoja līdz pat Šri Ramana ašramam Tiruvannamalas pilsētā, Indijā. Šis āšrams atrodas Arunahalas pakājē, “Uguns Kalnā”, kur Šri Rāmana Mahāriši, Arunahalas gudrais un Papadži Guru dzīvoja un mācīja. Mudži šeit jutās gluži kā mājās, ļoti laimīgs. Viņš šeit uzkavējās gandrīz trīs mēnešus pirms atkal atgriezās pie Papadži. Nedēļu pēc atgriešanās Laknavā Mudži saņēma ziņu no Londonas, ka viņa vecākais dēls ir miris pēkšņā nāvē no pneimonijas. Viņš atgriezās Anglijā. Agrāko gadu svētlaime deva dziļumu tukšumam un iekšējam klusumam, ko radīja Papadži žēlsirdība un Dievišķā Klātbūtne.
Mudži atkārtoti apmeklēja Papadži 1997. gadā. Tā bija viņa pēdējā tikšanās ar savu mīļoto Skolotāju, kurš nu jau bija slims un vārgs, bet viņa iekšējā gaisma un klātbūtne saglabājās nemainīga. Mēnesi pēc atgriešanās Londonā Mudži saņēma ziņu, ka Skolotājs ir aizgājis. Par to Mudži atzina: “ Šis princips, kas manifestējas kā Skolotājs vienmēr ir ŠEIT UN TAGAD. Patiesais Skolotājs nekad nemirst, tā ir persona, kas mirst. Patiesais Skolotājs, tas iekšējais Guru, ir vienīgais, kas ir Īsts.”
Kopš 1999. gada Mudži dalās satsangos, kas izpaužas kā spontānas tikšanās reizes, retrīti, intensīvās satsang lekcijās un individuālās apspriedēs ar daudziem meklētājiem, kuri dodas pie viņa no visām pasaules malām, meklējot tiešu patiesības pieredzi. Tikai daži starp modernajiem Advaitas tradīcijas Skolotājiem izklāsta Patiesā ES apzināšanās un pašizziņas metodi ar tādu žilbinošu skaidrību, mīlestību un autoritāti kā viņš. Mudži klātbūtne izstaro enerģiju, kas ir kā bezpersoniska tuvība - pilna mīlestības, prieka, rotaļīguma un autoritātes. Viņa stils ir tiešs, skaidrs, līdzjūtīgs, un parasti tam raksturīga humora pieskaņa. Ja kāds vienreiz noķerts viņa jautājumu tīklos, liekas, ka tam nav iespēju paslēpties. Tik nesaudzīga ir viņa pārbaude un bezkompromisa nostāja, ka “Es” koncepts neizbēgami atklājas kā mentāla konstrukcija, kad tā tiek aplūkota no bezformas apzināšanās, kas mēs arī patiesībā esam.
Tagad Mudži dalās satsangos Brikstonā, Londonā, kur viņš dzīvo. Viņš arī regulāri ceļo uz Īriju, Spāniju, Vāciju, Brazīliju, Ziemeļameriku, Indiju, kur vada satsanga tikšanās, intensīvos satsangus un retrītus. Viņš vienmēr ir atvērts, lai tiktos ar īsteniem patiesības meklētājiem, neatkarīgi no to izcelsmes.
Izmantotie avoti: http://www.mooji.org/biography.html
Noderīgas saites
http://www.mooji.org/ |
2010 © Idejas autore – Lidija Silneva
Dizains — Aleksejs Čerepeņenkovs, programmēšana — Sergejs Smirnovs
|