„Mistiskās Rozes Asaras”

(Radžnišs teic par izjūtām Pūnā pirms ierašanās āšramā, lai redzētu Ošo:)

Es vienkārši nespēju gulēt... gaiss ir tik pārpilns dzīves

tas ir jauns visums tik daudz visa var sevī uzsūkt

jaunais man dod triecienus no visām pusēm

tas nāk no visurienes un iekļauj mani sevī kā burvju migla

es aizturu elpu... kā šie cilvēki spēj elpot blakus viņam

esmu satriekts aiz laimes...

Lai kaut dažus mirkļus būtu sava dievinātā Meistara tuvumā, Radžnišs gadiem ilgi pārvar  sadzīviskas grūtības savas eksistences nodrošināšanai un ir spiests atrasties  tālu no sava  Skolotāja, tomēr domās viņš vienmēr ir kopā ar viņu:

bhāgavans arestēts

komūna iznīcināta

neticēdams savām acīm es ieslēdzu televizoru viesistabā

ziņās bhāgavans smaida kāpjot no lidmašīnas trapa rokudzelžos

viņam apkārt bruņojušies drošības dienesta aģenti

kas par velnu... tas ir kāds murgs

es satvēru galda lampu un metu pa televizoru

biju tādā niknumā ka spēju kādu nogalināt tai brīdī

kā viņi iedrošinās darīt ko tādu ar bhāgavanu

rokudzelži un ķēdes uz ķermeņa

šausmīgi

un pilnīgi nepieņemami

iekalt trauslu dievišķu būtni

Sarežģītas izvēršas Radžniša attiecības ar vairumu sanjasinu. Viņš ir nesaprasts, nepieņemts... Vienpatis.

es klusēju... es ne ar vienu nesarunājos un viņi uzskata ka esmu mēms

es neklausos citos un viņi uzskata ka esmu kurls... burtiski

drīz vien viņi izlēma ka esmu pārāk augstprātīgs

dažs uzskata ka izliekos apgaismots... svētulis

Gadiem ilgās cīņās un metamorfozēs izkristalizējas Radžniša sūtības, sava uzdevuma apziņa:

esmu atnācis mājās

tas ir mans visums

esmu meklējis patiesību daudzas dzīves

tā lūkojās uz mani no visām pusēm...

Ar grāmatu pilnā versijā latviešu un krievu valoda var iepazīties saitā:

http://oshorajneesh.net/